nopirkšu sev skaistu bloknotu tīrām lapām. biezu un dārgu. gribās rakstīt uz papīra. niekus un sīkumus.
ciba ir pamatīgi mainījusi manu attieksmi pret dienasgrāmatu kā tādu
lai ir kur pierakstīt skaistās domas tad, kad nets nav pa rokai, bet Ir Jāuzraksta
smēķēju, ēdu šokolādi, dzēru tēju un atcerējos, ka benčikūdens, ko vienvasar sataisījām lai indētu upeņu lapu graužus bja tieši tādā krāsā kā melnā tēja, ko parasti dzeru
vēl es vakar izdomāju, ka no visām princesēm /nu tām, kuras dzīvo pasakās ar aizmigšanas un pamošanās no skūpsta motīvu/ visveiksmīgākā ir sniegbaltīte. labi - viņas tēvs bija ņerga un ļāva savai sievai viņu izkalpināt un beigās pat padzīt no pils, tad viņai bija jāvāc aiz septiņiem (!) meža rūķīšiem /tam, ka tādi varētu būt tīrīgi un kārtīgi es atsakos ticēt/, jāgatavo brokastis, vakariņas un ābolu pīrāgs, BET - tie paši rūķīši pamirušu viņu ielika stikla zārkā un pieskatīja. bija taču kaut kāds feiskontrols tam princim, kas gribēja viņu bučot. gar nabaga Auroru /par to, protams pasaka nerunā. tie tādi nesvarīgi sīkumi/ gan jau slienājās visi, kam nebija slinkums. un ko viņa, nabadzīte pret to varēja pasākt. attaisīs acis un bučotājs jāprec vien būs. visa pils, visi sargi taču arī bija aizmiguši
šaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaauusmīgi gribas uz kīnō. un teātri vai kādu konci. vai vienkārši ietusēt un kādu mirkli atslēgties no šī visa
gan jau ka noraušos. kaut kad nākošnedēļ. aizvedīšu sevi uz filmu un tad ietējot. vai ierīt draņķus. sāk vajadzēt morālistisko dopingu - ar tuplām un parlamentu vairs nepietiek
tātad - vai ir iespējama draudzība starp vīrieti un sievieti?
/mūžīgā tēma. drīkst karsti diskutēt. žāvāties arī
Tātad - vai vīrietis var sievieti tiktāl saprast, lai viņi būtu draugi. vispār
otru diskusiju var uztaisīt par to, vai tas ir iespējams bez seksa. ja nu dikti vajag
Tristans (né en tristesse) esot skumjās dzimušais. kāda tam saistība ar leģendas sižetu vēl neesmu izdomājusi
ja atmet visus morālistiskos aizspriedumus, jāatzīst, ka 'mūsdienu scenārijam' nokniebās-iepazinās nav ne vainas. diezgan uzreiz ir skaidrs kas lācītim ēm.. vēderā un ar kādu abinieku esi bučojies/usies
sen sen, kaut kad vēl pamatskolā, viens puikiņš draudzenei atsūtīja mīlestības vēstuli. un tur, glītākajā no rokrakstiem, tik dzejiski cik iespējams, aprakstījis viņas labākās īpašības. acis kā ezerus, kā debesu spoguļus (!), līgano gaitu un tievos, skaistos pirkstus - 'tavi pirksti kā sērkociņi'
diez ko tas puisietis tagad dara?
