no minnijas ripertonas lovin` you uz marī laforetas toi mon amour mon amie
tam ar kādu vai mīlestību(!) nav ne mazākā sakara. tam ir vistiešākais sakars tikai un vienīgi ar mani
un vēl es sestdien papētīju dzērienu karti un sapratu, kāpēc orgasmu sauc par orgasmu
es visu daru vai nu pārāk - eju pārāk ātri, ēdu pārāk daudz un pārāk neveselīgi, ja reiz smēķēju, tad pārāk bieži, rakstu pārāk lēni. mācos pārāk vēlu un pārāk maz. iemīlos pārāk ātri. saskaišos pārāk strauji. runāju pārāk daudz. domāju arī. dejoju pārāk neveikli. es vispār daudz ko daru diezgan neveikli. spiedzu pārāk skaļi. dziedu pārāk šķībi. atklājos pārāk negaidīti. kautrējos pārāk bieži. atkārtojos arī vairāk reižu, nekā pieklātos. atvainojos pārāk pieklājīgi. pārāk reti tējoju ar kādu, kas nav mesjē kaķis. mazgājoties tecinu pārāk daudz ūdens. nesportoju nemaz. staipu pārāk lielus smagumus. sāpu pārāk stipri. slinkoju pārāk daudz. pārāk ietiepjos. aizstāvos pārāk kategoriski. raudu pārāk muļķīgās situācijās. smejos pārāk reti. daudz ko ņemu pārāk nopietni un pārāk pie sirds
vai nepietiekoši - labi, laicīgi, skaisti, eleganti, sievišķīgi
uz šo pilnīgi prasītos nogriezt komentārus, lai nebūtu neviena uzizuzi kwii cā :* mēs tevi vienalga mīlam
bet es tā nedarīšu. visu to dēļ, kuriem gribēsies to izdarīt.
vai es jums kādreiz esmu teikusi paldies par to, ka man esat?! Paldies!
es pazīstu divas būtnes, kas mazplsētas putnufabrikā atkaulo vistu gaļu. jā, viņas nekad nav lasījušas lielu daļu no tā, kas mums šķiet pašsaprotams,jā, viņām sarežģītais mākslas kīnō /man šķiet netaisnīgi, ka šim tik skaistajam vārdam oficiāli nepienākas neviena garumzīme/ šķiet garlaicīgs, bet par dzīvesprieku un tik kolosāli vienkāršo skatījumu uz dzīvi mēs, pilsētas snobi, gan viņas varētu apskaust
pēc tā miesta standartiem mēs pat kārtīgi piemauties neprotam
man ļoti ļoti gribas uz jamaiku, karību salām, jaunzēlandi, amēriku, gruziju, krieviju, berlīni, vīni, budapeštu, čehiju, bijušo dienvidslāviju, moldovu, ukrainu, baltkrieviju, protugāli, barselonu un, protams, franciju.
kādu laiciņu būs jāpagaida, bet to baļļuku sesijas beigās gan apsolos uzrīkot. vesternisku. ar rūtainiem krekliem, džinsiem, vecām amerikāņu filmām. /vēlams vesterniem, bet tas atkarībā no viesu vēlmēm/, vecu amerikāņu mūziku /kuram te riebās kantrī, koa?!/ southern potatoe salad (kas tāds lielos gabalos sagriezts rosols vien ir. noslīcināts majonēzē), popkornu, kōlu un citiem labumiem
galu galā - vienmēr jau var ballēties padomiski - ar šņabi un kompotu uzdzeramajos, ķilavu maizītēm /brr/, pildītām olām, kotletēm un karbonadkām, gurinētiem marķīšiem un marinādes dzeršanu ikrīta kafijas vietā
ja es būtu priekšmets, tad tikai trekteris. kā ielej, tā atlej :)
es esmu ļoļa. tikai patiesa ļoļa /tas vairs nav cirslītis/ var pamosties stundu un 15 minūtes pēc eksāmena sākuma no pasniedzējas zvana. labi, ka ne tās, pie kuras jāliek
labs i - pierunāji
ķeršos vienreiz tām institūcijām pie rīkles. kad jau, tad jau
/kā gan tas gadās, ka nevainīga saruna, kas sākas ar vīriešiem vainagojas ar politiku?
izglītība laikam tiešām samaitā
