gdies! vēl viens precas!

un es tik rūpīgi uzrakstīju visu par tiem kolosālajiem kursiem. ja nu kāda izbijusi studente gribētu papildināt zināšanas. un še tev! Ienāc vēlāk, viss būs kārtībā! ķēmrauši tādi!
iešu lai mani pažēlo. galu galā šodien pietiekoši ilgi turējos kā vīrs

D`Abord je n`ai pas répondu, et j`avais la honte sur mes joues et les battements de mon cœur faisant mal a mes seins.
Puis j`ai résisté, j`ai dit "Non. Non". J`ai tourné la tête arrière et le baiser n`a pas franchi mes lèvres, ni l`amour mes genoux serrés.
Alors il m`a demandé pardon, il m`a embrassé les cheveux, j`ai senti son haleine brûlante, et il est parti...maintenant je suis seule.
Je regarde la place vide, le bois désert, la terre foulée. Et je mords mes poings jusqu`au sang et j`étouffe mes cris dans l`herbe.


Sākumā es neatbildēju un kauns bij manos vaigos, un mana sirds sita tik stipri, ka darīja sāpes manām krūtīm.
Tad es vēl turējos pretīm, es teicu: "Ne, ne." Es aizgriezu galvu prom un skūpsts neatvēra manas lūpas, ne arī mīlas apkampieni manus sažņaugtos ceļus.
Tad viņš lūdzās no manis piedošanu, skūpstīja manus matus, es sajutu viņa kvēlojošo elpu, un nu viņš ir projām... Tagad es esmu viena.
Es noraugos pamestā vietā, tukšā mežē, samīdītā zemē. Un es kožu sev pirkstos līdz asinīm un apslāpēju savas elsas zālē.


Pierre Louys Les Chansons de Bilitis. No fr.val tulkojis J.Sudrabkalns. 1990. gada faksimilizdevums. 23.-24. lpp

Hôtelier, nous sommes quatre. Donne-nous une chambre et deux lits. Il est trop tard maintenent pour rentrer à la ville et la pluie a crevé la route.
Apporte une corbeille de figues, du fromage et du vin noir; mais ôte d`abord mes sandales et lavemoi les pieds, car la boue me chatouille.
Tu feras porter dans la chambre deux bassins avec de l`eau, une lampe pleine, un kratêr et des kylix. Tu secoueras la couverture et tu battras les coussins.
Mais que les lits soient de bon érable et que tes planches soient muettes! Demain tu ne nous réveilleras pas.


Viesnīcniek, mēs esam četratā. Dodi mums istabu ar divām gultām. Ir jau vēlu, lai atgrieztos pilsētā un lietus ir izskalojis ceļu.
Atnes mums groziņu vīģu, sieru un tumšo vīnu, bet noauj vispirms man sandales un nomazgā man kājas, jo dubļi man knieš.
Liec ienest istabā divas krūzes ar ūdeni, pilnu lampu, krateru un divus kausus. Tu izkratīsi segas un izpurināsi spilvenus.
Bet gultas lai būtu no krietna kļava un dēļi mēmi! No rīta nemodini mūs.


Pierre Louys Les Chansons de Bilitis. No fr.val tulkojis J.Sudrabkalns. 1990. gada faksimilizdevums. 69.-70. lpp

izrādās tas simpātiskais zobārsts, kas tv stāsta par zobu eroziju un ko tur pirms daudziem daudziem gadiem gājis manas mātes grupiņā. nekādi nevaru saprast, cik īsti veca viņa ir. nu es zinu, cik viņai gadu un ko viņa paspējusi sadarīt, bet šitā bilde kkā kopā nelīmējas