Ir mums mājsaimniecībā tāda nelaime kā metamā roka. Mērķē vai nemērķē, tāpat trāpa. Tas noveda līdz aizliegumam mētāties ārpus mājas, ja ir citi bērni, mest uz tādu pusi kur stāv cilvēki, mest, ja aiz muguras stāv cilvēki u.tml. jo baisā patiesība ir tāda, ka trāpa vienmēr. Tālāk stāvošam, pat ja liekas, ka netrāpīs un ir puslīdz trajektorijā. Ar atsitienu pret mēbeli cietu klucīti nejauši iemest vienlaikus abiem siblingiem..
Tikko ar mazu plastmasas zirdziņu nejauši uztaisīja pušumu līdz asinīm
Droši vien jāpārstāj cīnīties, ja reiz ir vingrums, acumērs un talants, tas būtu jāattīsta. Kas mums ir tāds foršs sportiņš, kas derētu? Beisbola pie mums nav. Lodes grūšana un vesera mešana mani biedē tā, ka ļoti
:D