Pirmā grāmata ko nopirku bērnam bija lietota Zaķu stāsti katrai dienai ar zaķumammu, čuguna pannu un milzīgu pankūku kalnu pie kura rindā stāv zaķēni uz vāka. Viņiem tajā grāmatā ir mazpadsmit bērni. Viena no mammīgajām lietām ko es bērnībā domāju bija ka es gan ceptu pankūkas katru sestdienu. Jo man ļoti garšo pankūkas. Tik ļoti, ka es ēdu arī neizdevušās. Plānās, pildītās, rauga, kefīra, ābolu, kabaču, ķirbju, biezpiena, parastās, amerikāņu, biskvītpankūkas un noteikti vēl visas tās receptes kuras neesmu atklājusi.
Bet tagad man ir problēma. Litrs mīklas, stunda un čuguna panna un jēga maza, jo visiem atēsties līdz ūkai nekad nesanāk un bieži šito čakaru nevar. Vismaz esmu atklājusi ka sevi vieglāk motivēt ja pirmo pankūku apēdu pati, tik ātri besis neuznāk.
Un tā zaķu ģimenes mamma ieguvusi varones statusu. Jo es nezinu cik lielā bļodā jātaisa mīkla lai pietiktu 13 ļaužu ģimenei
27. Aprīlis 2020 (21:34)
Comments
|
Posted by: Nikolass A. Dērsingtons (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} kisswithafist) Posted at: 28. Aprīlis 2020, 10:07
|
|
ā un sīrupu un bekonu nelieku, jo sīrupa veikalā nebija, bet pirmo reizi taisīju ar bekonu un secināju, ka tas ir tauku un sāls overkills.
Mopēds nav mans: https://www.kitchensanctuary.com/savour
Banānu piens ir tas Lāsēna banānu piens – ceru, ka to vēl tirgo :D Sen neesmu taisījusi, bet pārējās sastāvdaļas kā parasti – ola, cukurs, šķipsna sāls, milti, banānu piens un vēl milti, līdz iegūst biezu konsistenci – biezāku par krējumu. Tādu drīzāk rauga pankūku konsistencē. Dīvaini, man ļoti garšo lietas ar banānu garšu, bet pašus banānus man diez ko nepatīk izmantot, jo tie vienlaicīgi ir gan saldāki, gan skābāki, gan intensīvāki, nekā man patīk.