Besī. Dzīve kā tāda, bet jo īpaši puķu veikali. Cenas ārprātīgas, kvalitāte reāli /skūzi/ sūdā un vēl apkalpošana pieklibo. Tante reāli apvainojās tip kas vainas šīm rozēm, kas jums nepatīk un tā seja, kad es /laipni un pieklājīgi starp citu/ teicu 'ziniet tās lapas ir salauzītas un izskatās briesmīgi, man vajag dāvināt katru rozi atsevišķi un nē, es negribu tās par 3,50 jo tās ir pārziedējušas, ceļā nobirs un nestāvēs'
Un diezgan bēdīgi ka izvēlēties nav īsti ko, ja preces it kā daudz, jo no kādiem 20+ rožu veidiem liela daļa uzreiz acīmredzami bēdīgas (pārziedējušas, izburbušas, vienu elpas pūtienu no nobiršanas, apkaltušām ziedlapiņu malām, apdauzītas vai saspaidītas, pārblīvētas un saspiestas tajos celofānos tā, ka uzmetot aci skaidrs, ka lapas garmoškā) un tad vēl citas puķes uzlabotas ar tinti un no rozā sanākušas neglīti lillā. Bet nu man bērnībā iemācīja kā noteikt vai zieds ir svaigs un tas mani šobrīd dara dziļi nelaimīgu
Tad nu ciba, saki godīgi - es ko piekasos? Paēdušai pelei milti rūgti? Žirom besitsa?
28. Septembris 2019 (12:15)
Milti jau visādi gadās, un es ticu, ka šai gadījumā rūgtumiņš nenāk no Tevis.
Ziedi ir bizītis un visai paskarbs. Jāmeklē īstās dzirnavas. Man te pirms pāris gadiem paveicās, ka uzticējos rajončikam un pirms vienām bērēm iegāju piemājas bodītē Ūdensroze, Valdemāra ielā 39. Mazs ģimenes uzņēmums, var just, ka puķu štelle viņiem ir citstarp arī sirdslieta. Ar saimnieci var dūšīgi izrunāties gan par bizīša aizkulisēm, gan par katru ziedu atsevišķi. Zinot, ka viņiem galīgi neiet viegli, bišk grūši pieņemt krietnās atlaides, kas man itin drīz tika piedāvātas kā rajōna zēnam. Rekomendēju.