Uzskrēja man reklāma. Smuki jau tie maki. Un krāsiņas, arī mana mīļākā. Un roku darbs, ražots Latvijā. Cena arī neliekas nekas ārkārtējs, ņemot vērā. Bet man vajag pataustīt. Un vispār jānobriest. Jo nu maks var pagaidīt. Un laba āda un raiferi nozīmē, ka varēšu atstāt mantojumā. Galu galā man pašai ir viena ādas soma no Parīzes un 70.tajiem (tik lences jāpāršuj) un otra neliela un zamša arī kādus 30 gadus veca vismaz. Bet ir psiholoģiska aizture drusciņ

https://www.tailor.lv/