es nevaru izstāstīt, kā man besī šitā politiskā ņemšanās. domāt, ka cilvēki, kas Tikuši Pie Amata uzreiz aizmirst normālu cilvēcisku pieredzi. 'es šodien nevaru iet uz darbu, jo manu kaķi pirms simts gadiem nosauca par resnu un nesmuku'. un Anniņa vispār kaut kā nelaipni uz mani skatās, kā es ar viņu tagad dalīšu atpūtas telpu?
priekšnieks cūka?! kolēģis fano nevis par basketbolu, bet futbolu (aibažubažu)?! nu un - tev ir darbs, saņem naudu, ej un strādā!
primadonnas, bļin
es nezinu par ko tu runā, bet vismaz 8h dienā, 5 dienas nedēļā pavadīt pusotra metra attālumā no Anniņas nav gluži tikai "tev ir darbs, saņem naudu, ej un strādā", var gadīties, ka attiecības ar Anniņu vai cūku priekšnieku ir nopietns mindfuck, kas apgrūtina gan iespēju produktīvi strādāt, gan atrast motivāciju no rītiem celties vai galu galā saglabāt pašam savu pašvērtējumu.
iespējams, ja darbā es varu ravēt savu dobi un Anniņu satikt tikai kafijas pauzē, tad var distancēties kā tu saki un maukt no algas līdz algai, bet ja man ar Anniņu jādala darbarīki un mums kopā tā dobe jāveido, tad jau ir grūtāk.