vienlaikus svētku un bēdīga sajūta. sīces palika b/d līdz pusdienām vienas. mēģinam atkal. un tas ir gan atvieglojums, gan bēdiņa, jo bērni izaug ļoti ātri. dienas ir garas, bet gadi ir īsi. un tagad es apēdīšu ko garšīgu un sātīgu lai ir spēks tos ratus stumt. otrā diena pēc kārtas un es knapi biju tikusi pa kāpņutelpas durvīm laukā kad jau sāku just to pakauša saiti ko kādreiz bērnībā biju sastiepusi. bet vismaz emocionāli esmu nedaudz atpūtusies pat ja līdz 3iem nevarēju aizmigt jo trauksme un spriedze