mani visvairāk šausmina, ka ir gana cilvēku, kas slimus bērnus, nu tādus, kas nedrīkst iet uz b/d jo ir slimi vai jāizsēž karantīna, ņem uz veikaliem, ved uz rotaļu laukumiem u.tml. vai pie pumpām+t' neapsver domu par mājas vizīti. nu vai grib lai izslimo jo tad imunitāte labāka, un po, ja konkrētajai slimībai nav zāļu, t.i. to neārstē, cer, ka izslimos bez komplikācijām un maksimāli ņem nost simptomus

un es jutos slikti par to, ka par spīti tam, ka man gribējās, nevedu savu bērnu uz bumbu laukumiem u.tml. kopš paziņu lokā mazulītis tādā dabūja hemolītisko streptokoku un padzīvoties bkus, vairs tā nejūtos.
baigi interesanti arī kā uz šo atšķiras skatījums pa valstīm. svaines vīrs vēl pirms bērniņš piedzima sapotējās pret visu, t.sk. atjaunoja visādas bērnu infekciju vakcīnas un viņa pēc dzemdībām arī lai būtu pasargāti pirms mazo var vakcinēt
un vispār jau nevajag nemaz vakcīnām nebūt pieejamām, kaut gan ej nu sazini ko antivax panāk, Laima vakcīnu vairs neražo tieši šitāpēc, pietiek jau ar ceļošanu vai ilgāku padzīvošanu citā valstī. mums viens pasniedzējs no citas valsts, LV izslimoja cūciņas

bet jā, šis ir mans lielais tarakāns. mans plāns Ž. ietver vispirms uz pempeļiem visiem sīčiem sataisīt dokumentus un pēc tam savakcinēties pret visu iespējamo, ja nav skaidrs kas un kā ar tālāku vakcīnu pieejamību, nopirkt nolikt ledusskapī un vēl AB ar garāku termiņu rezervei :D

bet vispār maz runā par vakcināciju kā daļu risinājumam ab.rezistences jautājumā. jo nu jo mazāk slimo, jo mazāk jāārstē, t.sk. ar AB, līdz ar to mazāk rodas to baktēriju, kas ar tām iepazinušās. un es ceru, ka arvien vairāk ārstu strādās arseroloģiskajām analīzēm. gan av titru noteikšanai gan vecajai labajai infekciju slimību laboratoriskajai apstiprināšanai