šodien man kā tajā Kristina Kuzmitch video ar nelūgto ciemiņu vainu. jūtos vainīga par pilnīgi visu. par to, ka bērni atkal slimi. par to, ka viņi negrib ēst (jo slimi), par to, ka ārstēju ar priežu čiekuru sīrupu un ēdamkaroti medus trīsreiz dienā. par to, ka neesmu atrādījusi dr (lai gan zinu ko viņa teiks un stand-by a.b. mums ir bet es tāpat nedošu ja galīgi nebūs traki un tā nav), par to, ka nr.1 ārā izgāja, bet sīces ne (kaut es tāpat fiziski neesmu spējīga viņas saģērbt un izstumt ratos, turklāt viņas VIENMĒR paliek slimas ja kaut drusku neveselas dabū svaigu gaisu. nr.1. var būt galīgi beigts un pagalam un pastaigas viņu brīnumaini ārstē), par to, ka tad, kad ēda, tas bija grieķu jogurts - pliks un 400g uz abām kopā. par to, ka kabarē jau šovakar, es pat neesmu kleitu uzlaikojusi, nezinu kur (vai vispār ir) zeķbikses un kādu virsdrēbi vilkt. par to, ka Baba atbrauks, a man bardaks vēl izteiktāks kā parasti un netīrās veļas kaudze atkal gandrīz līdz gaismas slēdzim un izmazgātā tagad lēnām sasmok bļodā pie balkona durvīm, jo situācija(s) neļāva izkārt uzreiz