13. Septembris 2018 (09:35)
Šrēdingera dilemmas. vakar viens no rīta histēriski kliedza 10 minūtes. kaut uzkaries. jo banāni bija apēsti. un tad es teicu, ka uz galda šķīvītī taču ir. žāvētu banānu čipsi. salauzu bērnu big-time. tad nu par to dienas gaitā ik pa laikam bija jakrīt tikpat krāšņā izmisumā
šodien tās ir &%$#@ Šrēdingera zīles. jo ir par maz. dzeltenajā piekabē nesanāk pilns ar kaudzi. es saku vakarā iziesim savāksim vēl. cilvēks kliedz, ka vajag tagad, lai māsa atdod. neder piebērt citu piekabi lai ir ar kaudzi un vēl vairāk
tad nu es arī šodien. gribu bērnus un negribu
un vispār baidos no trešā Šrēdingera dilemmas. jo tur ne tikai krāšņi, bet uzreiz aiziet agresijā. lietas lido pa gaisu. un kož. pārkoda šonedēļ brālim lūpu līdz asinīm
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
vai. nu pēc ģimenes pastaigas GV ceļ bērnus no ratiem un izģērbj, es tik novelku apavus un teciņiem jožu uz virtuvi likt čaiņiku, sildīt kaut ko vai dzesēt putru ja to vārīju pirms pastaigas, kad tas viss jau procesā, noģērbjos, nomazgāju rokas un jau servēju porcijas jo ēdāji ir pie galda un krīt izmisumā. mans lielais atklājums ir saldēti šķīvji, tādi man tagad vienmēr ātrās saldēšanas sadaļā tādi stāv. viens dziļais un vairāki mazie, jo tad pirmā porcija ēdamā t' ir momentā :D