man vienmēr ir garšojis kefīrs. kā 'sāļais' dzēriens. aukstajā zupā, pie otrā ēdiena, ar rupjmaizi slimības laikā vai vnk tad, kad mājās tāda izcilāka maizīte gadījusies. uz sausajām brokastīm, ja nav rjaženkas, jo jogurti man šķiet par saldu. un šovakar pēc GV receptes uztaisīju zemenes ar cukuru un kefīru. mammamia! jūtu, ka man pavērsies jauns apvārsnis. tas bija brīnišķīgi