braucu ar sabiedrisko garām daudzajām mazajām koka mājiņām ar dārziem un man tā! gribas dzīvot mājā kur esam mēs paši. tikai paši un viss ir mūsu un kā mēs gribam un kad mēs gribam nevis jārīvējas, jādrūzmējas un jāvāc svešas šmuces un ik pa laikam jācieš emoc. terors