sarunas. 3g 3m
1) darbība norisinās wc.
-mammu tu čurā dupsi?
- .. jā.
- es gan nē, es ar krāniņu.
2) pārstāstu šo burvīgo gadījumu vecmammai, bērns atnāk, nodod viņai sveicienus, padomā un tad
- mammu, tev nav krāniņa.
-.. nav.
- bet tētim ir.
- jā.
/fonā telefonā smiekli. tu pasaki viņam ka tētim ir nevsi krāniņš bet krāns/
3) lasu Kiplinga pasaku par degunradzi, iepriekš esam lasījuši Maximas uzlīmju grāmatu kur bildē Baltais degunradziene ar mazuli. bērns pēta zīmējumu, kuru es bērnībā esmu skaisti izkrāsojusi un saka 'šitam degunradzim ir resns vēders. viņam vēderā bēbītis'
- .. diez vai. zini, ne visiem degunradžiem vēderā ir bēbīši, viņu palicis ļoti maz un viņiem vienkārši ir resni vēderi.
- nē, mammu, es zinu - tur ir bēbītis.
/es biju domājusi, ka man būs vairāk laika šim sagatavoties.lol
Es par to dupsi būtu uzmanīga.. ja nu kas, mūsmājās meitenēm ir spraudziņas.
Brālītis jau vismaz pusgadu pie pampermaiņas rausta savu mantību un saka "mammai nē, māsa nē, tēti jā, man jā" (šitik precīzi protams tik tagad, bet ideja tāda jau sen)