ikdienā man visgrūtākais šķiet tas, ka darba rezultāts ir neredzams. tas, ko tu dari nav redzams, ja ir padarīts, ir redzams tikai tad, ja tas nav izdarīts. bērnam tīra seja un rokas=normāli (un vienalga, ja tās ir nomazgātas trešo reizi pusstundas laikā). bērnam netīra seja=mātes nolaidība. tīra plīts=normāli. pāri pārgājusi putra=mātes nolaidība (un vienalga, ka pārgāja pāri jo bērni saplēsās kamēr liki otro vešeni todien/mazgāji izlietni vannasistabā/beidzi vēdināt istabu jo bērni uz turieni devās ekspotīcijā). drupačas uz virtuves grīdas=nav izslaucīts! un vienalga, ka tu patiesībā esi slaucījis par vienu reizi mazāk nekā piebirdinātāji izbirdināja
šodien arī. piecēlāmies 10.10, griežos kā atspole, bet rezultāts īsti nav redzams. netīro drēbju kalns neplok ne lūdzams par spīti tām vēlams divām, visamaz vienai vešas mazgāšanai dienā, šodien paskatījos uz visām segām un plediem un spilvendrānām un saķēru galvu, jo šis ārprāts nebeigsies nekad, es varu censties nomainīt visu gultasveļu 2-3x nedēļā, bet man vnk nav iekšā to darīt katru dienu pat ja man būtu tik daudz paladziņu un autiņu un spilvendrānu
un to, cik liela jēga bijusi visām manām rūpēm un pūlēm vai tieši otrādāk - par spīti tām, mēs redzēsim pēc gadiem divdesmit
bet nu labi - es vispār esmu tāds cilvēks, kam no mājas darbiem vislabāk patīk plīts un wc tīrīšana, jo uzreiz var redzēt kas ir izdarīts
:D nu, es cenšos ieviest ieradumu lai nav katru reizi jāskaidro kādēļ jāmazgā un jāpavada 5 minūtes neauglīgās diskusijās, tad nu pēc ēšanas visiem mazgāju, ja ēsts kas taukains, tad arī ar ziepēm. tieši tāpat kā pēc ārā iešanas, jo šis daudzbērnu mājsaimniecībā ir svarīgi arī no higiēnas viedokļa. drupaču arī drusku mazāk
es arī kādreiz tā darīju - vienalga cik laba vai saspringta bijusi diena, 40 minūtes pirms Viņš Atnāk skrēju pa māju ar slotu un slapju lupatu un tāpat viņš ienākot atrotīja piedurknes un metās mazgāt traukus vai tml :D, šobrīd ja ir mirklis miera paēdu un nesteidzīgi iedzeru kafiju vai klusi pasēžu vai paguļu, bet visu citu pamazām cenšos dienas gaitā, lai nav man vienai viss jātīra arī tad, kad bērni jau var un tā kā man nav iekšās katru dienu 'taisīt nodarbības' tad es ar viņiem runājoties veicu primāro aprūpi (ēst, pamperu maiņa, dibenu mazgāšanas, vajadzības gadījumā pārģērbšanas, midzināšanas, pasaciņas lasīšanas, vēdināšanas) un kko no mājas darbiem - drusku piekārtoju, šo to uzkopju, nomazgāju traukus vai uztaisu ēst, bet vizuāli izmaiņas nevar baigi manīt jo mums pārāk daudz mantu un man nav dukas šķirot jo es jau mazpilsētā divas dienas par spīti tam cik slima biju, atkal šķiroju nākamos izmērus bērnu drēbēm