dažreiz baigi stulbi ka vajag padomu paprasīt bet nav kam
Posted by: vilibaldis (vilibaldis)
Posted at: 18. Oktobris 2017, 12:35
|
cik atceros, mums šitas bija pakāpeniski, sākumā istabu iekārtojām, kas viņai pašai, tad pa dienu tajā guldīju, līdz pamazām pārvācās pavisam.
Visus trīs - tev pašai būs nervs beigts, ik pa brīdim skraidot skatīties vai nav jābaro.
Posted by: porcelāna lellīte (neraate)
Posted at: 18. Oktobris 2017, 13:30
|
ir mums arī bēbīšrācija. gultu ielikām pašu pirmo vēl pirms pārvācāmies, tad nebija matrača, tad gribējās vēl to maliņu paaugstināt un tagad tas labais brīdis ir palaists garām un domājam - moš guļamistabu un bērnistabu samainīt vietām, tad bērniem būtu vairāk vietas jo guļistabā vairāk par gultu principā nevajag
un tagad ja palēnām pamazām visu izdara sanāks ~ vienlaicīgi ar b/d. un pusdienlaiku nevaru tur, jo man vajag visus redzēt, nevaru ilgstoši atstāt sīkās pašas ar sevi. un guldīt vienus vienā un lielo atsevišķi šobrīd ir nepaceļams menedžments
Posted by: austra (au)
Posted at: 18. Oktobris 2017, 12:39
|
es šobrīd arī nespēju saprast, vai nevajag guldīt prom uz savu istabu Ūpi, meklēju gudriniekus, pārrunāju ar draudzeni, bet es arī sapratu, ka padomu paprasīt nevar nevienam, jo neviens, neviens Tavus bērnus nepazīst tik labi, kā Tu :)
nu man te pārdomas par guldināšanu atsevišķi - visus uz guļamistabu atsevišķi no mums (bet kopā), vai vecāko vienu pašu lai vismaz cilvēks var izgulēties nevis naktī viss tāds stresains man pavēlēt lai es sīko baroju vai dziedu Flēdermausi
jo viņam gulta arī ir cita jau sagādāta, bet šobrīd vēl nefunkcionē.