sentiments

a tomēr gribas. nu, to visu, kas nāk komplektā - to mulšanu, stostīšanos, stomīšanos, pat sarkšanu, skudriņas uz muguras un skumjumu vēderā tāpat vien. zīlēšanu mākoņos, ziedlapiņās, pretimbraucošu mašīnu numuros... sajūsmu tāpat vien, jo varbūt viņš arī piedomā...
uz sārtiem vaigiem novilkta gredzena atstātas švīkas. nejauši rokā ieklīdušu vācieti vai ziedoni
garāmejošu pieskārienu, zagtus skatienus, kad citi jau zin, bet jūs vēl nenojaušat...
sasodīts, gribas tā vienkārši būt kvadrātā