15. Marts 2017 (14:30)
tagad visa ciba sadodas rokās un kopā ar mani saka OMMM. jo pēc nepilnas stundas gulēšanas (esmu gandrīz paspējusi paēst, thank you very much) piecēlās dēliņš. un sūds konkrēti un izteikti spiež uz sirdi. dvīnes guļ, bet laiks divatā kopā ar TO... nu
bērns ir augšā jau 20 min, man sāk izbeigties omm, jāsāk skaitīt, bet pagaidām vēl spēju pretoties vēlmei kliegt
OMMM tev.
varbūt vērts sākt uz kādu dārziņu skatīties vai ko tādu?