27. Februāris 2017 (19:41)
un vēl es jums visu laiku aizmirstu ieteikt palasīt Plūdoni. tas klasiķis ir asprātīgs! man vienmēr ir patikuši mutes brūķētāji un /piedodiet/ raspizģaji. un Ežulis, tas Ežulis tā! brūķē muti. pirmo reizi lasot es reāli smējos balsī, bērns kļuva dusmīgs. bet tie dialogi! pērle pērles galā
Dīvaina bij Laimas balva:
Eža krūtis, eža galva.
Māte vaid, ka Dieva sods: Laumas tas, ne Laimas dots"
-Ko nu, Māt, ja nav nekāda, labi vēl, ka tiek pie tāda"
(..)
-Kā tāds mazs var cūkas valdīt?
-Kā tāds dižs var mežā maldīt?
-Dūša ir, būt augumiņš!
-Augums ir. Kur padomiņš?
visu dialogu neatceros, grāmatu tagad nevaru atrast, bet es katru reizi lasu to sarunu un smejos
šis, kopā ar Ziedoņa Purva Meža olimpiādi man tiešām bērnu literatūrā šķiet labākais atklājums