Dīvaina bij Laimas balva:
Eža krūtis, eža galva.
Māte vaid, ka Dieva sods: Laumas tas, ne Laimas dots"

-Ko nu, Māt, ja nav nekāda, labi vēl, ka tiek pie tāda"
(..)

-Kā tāds mazs var cūkas valdīt?
-Kā tāds dižs var mežā maldīt?
-Dūša ir, būt augumiņš!
-Augums ir. Kur padomiņš?

visu dialogu neatceros, grāmatu tagad nevaru atrast, bet es katru reizi lasu to sarunu un smejos


šis, kopā ar Ziedoņa Purva Meža olimpiādi man tiešām bērnu literatūrā šķiet labākais atklājums