es nevaru izstāstīt kā man jāsit pa pirkstiem lai neprasītu jums visādas smukas un krāsainas (vēlams neprātīgi krāsainas, spīguļainas, izšūtas, košas u.tml) vecās drēbes jo man ir uznācis šūšanas trakums un izmisīgi vajadzīga krāsu terapija. tik ļoti, ka esmu gatava nogriezt sporta biksēm galus, izjaukt samta jaku un sašūt tiem bērniem divus miega kurmīšus. jo nu krāsas tādas nekādas tiem konkrētajiem audumiem. un ja man tiešām izdosies saņemties un šonedēļ to šujmašīnu savest kārtībā, nav zināmi rezultāti. jo mani tas trakums ir pārņēmis un nelaiž ciet. un vēl mani ir pārņēmis planētas glābšanas trakums, tādēļ es savas drēbes cītīgi sagriežu strēmelē lai māte var ieaust lupatu deķī pirms man uznāk nostaļģija un es ielieku atpakaļ skapī (man drēbju ļoti daudz, bet no mīļākajām šķirties grūti. ļoti ļoti grūti.) un arī ideju ko gribas uztaisīt un kas viss j
apamēģina ir tā, ka maz neliekas