augšā es esmu principā no pussešiem, no pusseptiņiem jau pilnībā funkcionāla un funkcionējoša un man besī, man Reāli Besī, ka nedzird un neklausa, ka tā jobanā (skjūz mai frenč) zupa nebūs gatava uz divpadsmitiem, lai par viņiu aizmirst un liek mierā un vāra tās frikadeles vai cep kotletes vai taisa malto gaļu, man taču vienalga ko viņi ēdīs pusdienās. no pressure, vai ne, bet davai tu to zupu tomēr uzbliezīsi.
āāārgh

ka nedzird un neklausās. un es tikai runāju un runāju un nesaprot, ka es būšu pārmocījusies un ka man trūkst sastāvdaļu un es atsakos šitā jo tāpat to zupu pēc tam brāķēs, jo ķirbis un lēcas un vai nu bērnam kas tāds būtu jāēd
šitā mani dzen tajos kompleksos un izmisumā Kaucmmindes nemateriālais mantojums