jau 3.dienu raustās plakstiņš. un man vajag, lai tu, ciba, turi īkšķus, lai tas paklājs, ko mana māte satrobelējot G_V tēvu dabūja jau šodien uz Rīgu (kā paciņu sabiedriskajā.lol) dod kaut nelielu skaņas izolāciju un tām vecajām kraņām ir pārgājis pilnmēness u.tml. un es kādu nedēļu varu padzīvot bez radiatoru dauzīšanas
/tak būtu vienreiz atnākusi, es viņu pasūtītu pie PP lai mēra decibelus un miers/
es viņas negribētu aiztikt pat ne ar sū.. mietu :D līdz ar to lielākoties izliekos, ka šis uz mani neattiecas (izņemot kad viņas pašas auro, jo man nav skaidrs a) kas tur ar tiem divarpustūkstošiem un b) kas viss viņai vienai jādara, bet tagad ir sainteresējis.lol)
jo man stresu rada tas, kas Varētu notikt, katru reizi pie aizlieguma es jau gaidu skandālu, katru reizi pie skraidīšanas un spēlēšanās man iekšā viss no šausmām sažņadzas, jo Ja Nu Par Skaļu (kas vispār ir absurds, jo ne jau zābakiem, basām kājiņām, bet es negrasos arī savam bērnam nozagt bērnību kkādu mēnessērdzīgo dēļ)
bet nu vismaz vairs nav dzirdēts, ka mēs 'te ņeumejem obrašatsa vai klapējam'