būtu gulējuši līdz deviņiem ja ne zvans pie durvīm. un tad man sākās panika, jo ir jauns skapis priekšnamā un nebija atslēgu. tikmēr uzstājīgi zvanīja, es nobijos, ka tiešām kādas instances izsauktas. izrādījās pastniece ar ierakstītu vēstuli no bankas cilvēkam, kas šeit nemaz nedzīvo
viss būtu jauki, bet man no vakardienas pastaigas pa pusi Lāčplēša un visu Ģertrūdi tā sāp mugura, ka paiet gan var (ar jostu) bet vienalga apsveru domu noteipoties no galvas līdz kājām. vai arī atrast normālu masieri, bet cik atceros no draudzenes, kam nesen bija identiska problēma, viņai veicās tikai vienā centra salonā par 60 ērikiem. šim es morāli neesmu gatava (jo es neesmu tā vērta.lol)
un vispār es šonakt sapņoju par Streiča jubileju, mēs bijām kkādā pasākumā, viņš mani nosēdināja kkur tālu no sevis un pēc tam dusmojās, ka bērnu dziesmiņas nedziedājām sinhroni (vai man vispār esot dziedamā dzirde?!) jo man blakus un aiz muguras kliedza zīdaiņi
29. Septembris 2016 (08:58)
Dāma teica, ka pēc pieredzes no 30. nedēļas esot vērts. Man ir tagad 37. Un reāli "atlaida" kādu 30 min laikā. Labāk kā ar jostu.
Es ar tādu skepsi tam visam piegāju. BET... pat pēc sajūtas stipri nospriegotā naba atslāba... arī vizuāli. Tā ka... nez vai tā būs tikai psiholoģija :D
Tatad ir pagājušas 24 h un es jūtos ievērojami labāk.
Nav tā, kā ar jostu, ka smagums vienkārši "uz citas vietas turās". Ir sajūta, ka tā padarīšana it kā izlīdzinājusies būtu. Krampju sajūta ir ievērojami mazinājusies.
Un es paņēmu rozā teipu :D:D:D Tam gan nav nekādas nozīmes, bet gribas ik pa brīdim palūrēt :D:D:D