šodien es esmu divos piegājienos kārtīgi uzkopusi wc, izdzenājusi zirnekļus un putekļus mazajā koridoriņā (un pat izmazgāju), iztīrījusi skapīti kurā salikt sestdienai paredzētos traukus, no rīta kādu stundu kārtojusi virtuvi, izcepusi vienu stāvu tortei un tagad man sāp mugura un viss riebjas, jo lietderības koeficients ir bijis ļoti liels, vai ne, bet rezultātu redz tikai divās mazajās tīrajās telpās. un vēl gribas izslaucīt un izmazgāt guļamistabu lai svaigāks gaiss un nekas nesmird (bet varbūt tā smirdoņa man pašai degunā, jo pēdējā laikā šķiet, ka smird gandrīz visur un gandrīz viss), jāsavāc lielums lielajā istabā lai ir kur franču ciemiņus izguldīt, jāizcep vēl divi stāvi tortei, jāieliek saldētavā aukstuma elementi aukstuma kastei, jāsameklē un jānomazgā servējamie trauki. un rītdien ir tik stundu cik ir, spēka ir tik, cik ir un vēl 5dien pie tiem ārstiem jābrauc un cerams uz iestādēm. un vēl jāsaraksta sestdienas rīta darbiņu saraksts un precīza ēdienkarte ar receptēm, lai var veiksmīgāk deleģēt un dalīt pienākumus

es reāli priecājos, ka mēs šogad neprecamies, jo ja tāds čakars ir ar tādu gana vienkāršu lietu kā kristības tuvāko radu lokā, tad ar kāzām es te pievaidētu vaimanuvaimanas /šitā vismaz nav baigi jāpucējas. jānoskuj kājas, jāuztaisa pedikīrs un pie kleitas jāpiemeklē kāda siltāka vai smukāka jaciņa/