vakar biju uz Iestādēm. teiksim tā - tagad man kādu laiku negribēsies spēlēt Cirku. Aizej Tur Nezin Kur Atnes To Nezin Ko beidzās diezgan veiksmīgi - pēc mēneša viens papīrs būs gatavs, varēs medīt nākošo, bet kad es tā padomāju man šķērmi metas. nu vakar jau noskaidroju kas un kā, tikai tas prasīja man kādas liekas trīs stundas, noblandītus 10 km pa Rīgas centru un vēl vizmaz 4 e-talona braucienus. pēdējās divās iestādēs es vairs sakarīgi nevarēju izstāstīt kādam papīram esmu atnākusi pakaļ. pirmspsēdējā viņa bij a sašutusi, ka mani dzenā 'vai tad jums ar tādu vēderu (žests) gribas daudz blandīties riņķī?!' kas noveda pie tā, ka es transportā apraudājos cik man sūdīga dzīve un kā sevis žēl un pēdējā iestādē (ar kuru es sāku un kuras laipnā un izpalīdzīgā darbiniece mani aizsūtīja uz tām visām citām /dura, pļaķ/) vienkārši noliku uz galda visu čupu, iebakstīju ar pirkstu tajā, ka man vajag, tikai ar manu vārdu un teicu, ka tur visam jābūt, lai viņa pati izrokās

mājās atbraucu un nevarēju parunāt vispār. šodien pārsteidzošā kārtā tikai drusku kājas nogurušas, bet vakar vienā mirklī baidījos, ka motors nenoklapē
un šodiem nav žēl, jo cauri centrāltirgum gāju tādā stāvoklī, ka nekādas sviesta pupas vai brīnumdaiļās aprikozes (nelielu ābolu izmērā!) nenopirku un šodien man tādas gribās