un vēl es domāju, ka olšūnu kari ir tikai ziediņi, kamēr vien ir gana daudz indivīdu, kas uzskata, ka "Seviski svariigi ir sievietei caur normaalaam dzemdiibaam atguut sievisko vareeshanu" un tad uzreiz sākas mērīšanās ar krāniņiem (not) jo īstas dzemdības var būt tikai normālas, dabiskas un garīgas. gandrīz vai vēlams lai ir arī citāda pieredze (jo briesmīgāka jo labāk) ar ko salīdzināt, jo tikai tā tu vari būt kārtīga Māte. nu, un ja tu neesi dzemdējusi - sūdīgi tev. jo tu nekad nebūsi Īsta Sieviete.
un man ir ļoti ļoti skumji, ka šo praktizē pašas sievietes. nu to, ka man nebija īsti dabiskas dzemdības es arī uzzināju cibā. nu un. bet es arī to bērnu izspiedusi nejutu sevī nekādas transcendentālas pārmaiņas, es nekādi nejūtos pārāka par draudzenēm un paziņām, kam nav bērnu vai kas (iedomājieties tikai!) tos negrib.




Oij. Man liekas, ka tur nospēlē kaut kādas pašpārliecinātības štellītes, paziņu lokā ir gadījumi, kur tieši dzemdēšanas tehniskais process tiek uzskatīts par dzīves lielāko sasniegumu un ar reliģisku pārliecību klārēts pa labi un pa kreisi. Paralēli ir škrobe par panākumu trūkumu citās jomās, varbūt tas ir savstarpēji saistīts.