un vēl es domāju, ka olšūnu kari ir tikai ziediņi, kamēr vien ir gana daudz indivīdu, kas uzskata, ka "Seviski svariigi ir sievietei caur normaalaam dzemdiibaam atguut sievisko vareeshanu" un tad uzreiz sākas mērīšanās ar krāniņiem (not) jo īstas dzemdības var būt tikai normālas, dabiskas un garīgas. gandrīz vai vēlams lai ir arī citāda pieredze (jo briesmīgāka jo labāk) ar ko salīdzināt, jo tikai tā tu vari būt kārtīga Māte. nu, un ja tu neesi dzemdējusi - sūdīgi tev. jo tu nekad nebūsi Īsta Sieviete.
un man ir ļoti ļoti skumji, ka šo praktizē pašas sievietes. nu to, ka man nebija īsti dabiskas dzemdības es arī uzzināju cibā. nu un. bet es arī to bērnu izspiedusi nejutu sevī nekādas transcendentālas pārmaiņas, es nekādi nejūtos pārāka par draudzenēm un paziņām, kam nav bērnu vai kas (iedomājieties tikai!) tos negrib.
Jo mazāk cilvēkam patiesu sasniegumu un patiesas laimes, jo vairāk jālepojas ar galvā esošajiem sūdiem :) Citādi tak nākas juties gaužam nabadziņam.
Vispār citu izvēļu noliegšana un savējās slavēšana laikam raksturīga lielām sabiedrībām. Ja es te savā ciemā mēģinātu draudzēties tikai ar tādiem cilvēkiem, kā es, tad man kompānijas nekad nebūtu.