lasu Arkādija Panca "Sarunas par laimi". baidījos, ka būs kas rudzīša stilā (diemžēl viņš man ir sabojājis priekšstatu par psihtantēm un psihonkuļiem) un - esmu Sajūsmā! jo grāmata ir par to, ka tev drīkst iet labi. ka tu drīksti būt laimīgs. par spīti tam, ka daudziem citiem nav naudas un darba un vīrs dzer/klapē vai nav ar ko kniebties. ka tad, ja iet labi, nav bailīgi aiz stūra jāgaida Katastrofa un Sūdi ventilatorā. super grāmata. nebūšu pieticīga, teikšu, ka to derētu izlasīt katram

"Laime ir iespējama, ciešanas nav obligātas, bet nepatikšanas ir pārejošas."