divu nedēļu laikā pasaulē kopumā nekas nav mainījies. ielienu fb un pirmais, ko izlasu 'āāā'! mana bērna dārziņā iet bērni ar HIV!!!111 kā viņi visi to drīkst man neteikt. ja nu mans bērns to saķer. kā lai es zinu kuram bērnam tas ir' es pat nezinu vai šajā valstī kurā viens vecāks otram var atņemt bērnu (ne jau likumīgi, viss tā caur puķē, protams) un viņu gadiem nerādīt, jo vaimanuvaimanu c hepatīts /šis diemžēl ir skumjš un patiess stāsts/ ir vērts muti dzesēt un kaut ko iebilst. vairoties esam spējīgi, tas ir pierādījies, tikai veselo saprātu ikdienā (un ne tikai) pielietot nav vajadzības, vai ne
man pat vairs nav cerības, ka kādu dienu tiešām varētu būt tāda veselības mācība visās skolās visiem. jo nu nakui, mēs visu zinam tāpat un tur taču tikai par seksu un pederastiju un nedodies kontracepciju stāstīs
Comments
|
Posted by: porcelāna lellīte (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} neraate) Posted at: 13. Aprīlis 2015, 14:14
|
|
ai, nu es par ko citu vispār.
bet tur jau arī izpaudās diezgan eksaltēti. nemaz nerunājot par to, ka bērns dārziņā nez cik reižu sakosts un vecākiem tas šķiet ok. saprotu, visādi var gadīties, viņi ir kustīgi, negadījums var notikt sekundes simtdaļā, bet tā, ka tā ir norma, darbinieki neko nezin un vecāki 'nepieņem mērus' nu tas arī
ai, es esmu drūma un bēdīga un man šķiet ka nekas nav iesākams un vissirslikti
|
Posted by: crescendo (
crescendo) Posted at: 13. Aprīlis 2015, 14:36
|
|
pašvaldības dārziņos tā tiešām diemžēl ir norma. Kodumi, zilumi, kritieni no augstuma un sekojoši lūzumi etc.
Kolēģe, no kuras dabūju aukles rekomendācijas - laida abus puikas mājdārziņā, ar domu, lai imunitāti lēnām, saudzīgāk uztrenējas pirms pašvaldības dārziņa.
Kā jaunākais sāka iet dārziņā, regulāri dabū uz B lapām sēdēt, nevis tāpēc, ka slims būtu (imunitātes plāns, izskatās, darbojas) - bet traumas. Stilba kauls, atslēgas kauls.
nu, ja tas ir valsts dārziņš, ar valsts dārziņa rūpīgo pieskatīšanu un asiņaino traumatismu, gluži nepamatots tas uztraukums nav. Dārziņa pienākums būtu pastāstīt vecākiem, kā viņi nodrošina, lai bērni viens no otra ar asinīm-pārnēsājamas slimības tomēr nevarētu dabūt. To pašu HepC cits no cita -pat ja neviens ar diagnozi nav zināms.