garīgais: bēdīgs
ļoti labprāt darītu kaut ko/jebko/ tumsā un zem deķa. diemžēl ēst gribas vairāk un tādos apstākļos izcept kabaču ripas varētu būt pagrūti
ļoti labprāt darītu kaut ko/jebko/ tumsā un zem deķa. diemžēl ēst gribas vairāk un tādos apstākļos izcept kabaču ripas varētu būt pagrūti
Posted by: porcelāna lellīte (neraate)
Posted at: 23. Oktobris 2014, 14:30
|
baidos, ka tad tumsā un zem deķa pie kabaču ripām pievienotos arī dzīvesbiedrs un aktivitātes varētu nebūt ne patīkamas ne jaukas
/ja nu izrāj un rauj aiz auss. vai vēl ļaunāk - apēd ripas un es palieku tai nospeķotajā gultasveļā zem deķa ar kabaču smaržu un salauztu sirdi?!
Posted by: Viņa Gaišība (kautskis)
Posted at: 23. Oktobris 2014, 14:34
|
Akdies, cik šausmīgas lietas tie kabaču ēdāji viens ar otru dara.
Salauzta sirds ir neizbēgama, kabaču ēšana ir pretrunā Dieva iedibinātajai kārtībai, un sacelšanās pret Dieva iedibinājumu nenovēršami noved pie salauztas sirds. Es lūgšos, lai tu atgrieztos no saviem pagrimuma ceļiem un turpmāk atturētos no savas atbaidošās kabaču kārības.
Posted by: ... (noisiite)
Posted at: 23. Oktobris 2014, 15:23
|
Izbaudi kamēr vari gulēt piespeķotā un pēc kabačiem smaržojošā gultā. Drīz tā būs piekakāta un pēc 'smaržos' citādāk. :P
Bet noēst viņas pēc tam zem deķa būtu tieši laikā! Mēs dzīvotu daudz labākā pasaulē, ja tie, kam gribas ēst kabaču ripas, šo apkaunojošo miesas kārību apmierinātu mājās un zem deķa.