un vēl es jau vairākas dienas fantazēju par to, ka tā meditatīvi, lieliskai mūzikai skanot uzklāju tonālo, vairāku toņu acu ēnas, visu tā dūmakaini un nedaudz noslēpumaini, un acu zīmuli un skropstu tušu un lūpukrāsu uzzīmēju juteklisku, seksīgu, bezgala skaistu seju, uzvelku brīnišķīga auduma piekļāvīgu kleitu, iekāpju elegantās kurpēs, izvēlos rotas un eju iekarot ballīti.
nebūs. nevajag jau arī, labāk jau bez, bet man ļoti pietrūkst tās gatavošanās izjūtas. paliek jau vēl tērpa izvēle, matu mazgāšana un ieveidošama, kāju skūšana un nagu lakošana. ļoti gribētos uzkrāsoties. kaut vai krāsainu līniju pie skropstām
alerģija saasinājusies. šogad esmu krāsojusies 2 (!) reizes, vienreiz, kad tikai ar zīmuli bija puslīdz ok, otrreiz ar zīmuli un nedaudz ēnām cietu nedēļu (plakstiņi aiztūka, niezēja, apsārta, plēksnējās, acis asaroja un dažas skropstas izkrita). tad es izlēmu, ka skaistums gan prasa upurus, bet ne jau tādus. nezinu kad (un vai) nākamreiz saņemšos. palikšu pie nagulakām, kleitām un matu ieveidošanas :D