šonakt atkal šausmīgi murgoju, man atkal bija jāšuj vai nu miesa vai gaļa
un tad vēlāk kādam teicu, ka esmu veģetāriete un tā ir ļoti grūta ētiska izvēle, kad sevi atkal un atkal jāpārvar un domāju par šķelto zirnīšu biezputru un ceptu vistas fileju, kas noteikti garšotu tikpat labi ka tajā svelmīgajā vasaras nedēļā, kad labākais draugs nedaudz padzīvoja un mana saliekamā krēsla un es viņam taisīju pusdienas un vakariņas
lieki piebilst, ka man tiešām kārojas tādu saceptu vistas fileju un diez vai es kādreiz būšu veģetāriete. ever