ja nav kazai piena, tad nav. ja reiz ne citādāk, varu vismaz palutināt sevi ar lielāko, lētāko un veselīgāko baudu pasaulē, noteica neraateun aizgāja snaudā, kuru ļoti cītīgi traucēja dažādi ļautiņi (3 stundu laikā vizitēja vismaz 3 dažādi un kādi vairāki zvanījās un sazinājās citādāk), līdz pamodos tagad gandrīz beiKta no bada un ar pilnīgi skaidru viedokli, ka visskaistākā mīlestība, ko filmās esmu redzējusi bija The Help blondajai vulgārajai cacai ar vīru un ka man vajag tieši tādu /lovi, nevis vīru. vai varbūt vīru, kurš vairs atceras, ko miega apdullināts prāts bija domājis. man šķiet, ka es tajā redzēju dziļāku transcendentālu jēgu/. būtu labāk vēlējusies būt blonda vulgāra caca, vieglāk nokārtot, blonda esmu, cacu noteikti atrastu skapī, ja labi parakņātos un par vulgaritāti jau patiesībā katram savs viedoklis
sociāli nevienlīdzīgas laulības, beibe slēpj no vīra melnas kalpones pieņemšanu darbā, vajag lai viņš domā, ka visu viņa pati, grib arī iemācīties ēst gatavot (kas skaitās vulgāri, jo 60 tajos Misisipi to dara kalpones), grib draudzēties ar pārējām tā slāņa dāmām, kurā ieprecējusies, bet tās viņu nepieņem, jo viņa it kā vīru nocēlusi citai beibei viņu pavedinot, kad visi bija vidusskolā un viņi bija kopā. tā kā neviens viņu nepieņem (bet ne tikai tāpēc), viņa draudzējas ar savu mello kalponi, ēd pie viena galda. piedevām viņa atļaujas vilkt izaicinošas kleitas, galvenajā pasākumā konkrēti pielillājas, skaļi pasaka to, ko nepieklājas, klusībā apraud savus trīs slepenos spontānos abortus, nevar ar vīru parunāt, beigās visa drāma viņas galvā, par kalponi viņš zinājis un izrādās, ka vienkārši un neracionāli viņu mīl (par spīti vulgaritātei, izcelšanās atšķirībām un visu citu).
viņa visā filmā man ir mīļākais tēls, bet man patika pilnīgi viss. tik ļoti, ka filmu trīs dienu laikā skatījos trīs reizes dažādās kompānijās un tas ir rādītājs