izlasīju, ka naudas trūkuma dēļ audiogrāmatas neredzīgo lasīšanai ierunā bibliotekāri (gan tikai virsrakstu tēvēnetā) un man radās jauka doma. ka tie cilvēki, kuri nevar lasīt jo ir vājredzīgi vai neredz vispār būtu jāiepazīstina ar kolosālām grāmatām. tā, ka katrs, kuram ir brīvāks laiks un mikrofons varētu skaļi lasīt un ierakstīt tieši savu mīļāko grāmatu. pēc tam, protams, varētu arī ierakstīt diskos, bet tur prasās finansējuma, bet kaut vai uzlikt kādā mājaslapā, kurā var nokačāt un klausīties vai to darīt tiešsaistē. man gan nepatīk kā skan mana balss ierakstos vai mikrofonā, bet es būtu ļoti priecīga, ja vairāk cilvēku zinātu tādu grāmatu "Stāsts par Hodžu Nasredinu", "Mana ģimene un citi zvēri", "Vējš vītolos" un Tūves Jānsones mumintroļļu sēriju. un "Ronju - laupītāja meitu" un vel dažas citas. tur jau nekā nevar darīt, ka manas mīļākās grāmatas ir vai nu skarbas dikumentālas vai bērnu grāmatas vai stāsti par dabu. kā klasificēt Hodžu Nasredinu man nav skaidrs
ar kuru grāmatu tu gribētu iepazīstināt pēc iespējas vairāk cilvēku (pat ja tas nozīmētu skaļi lasīt mazā mikrofonā)?
normāla pilsoniskā iniciatīva, būtu vairāk brīva laika, meklētu domubiedrus un ceptu augšā
visas, kurās valoda ir tāda "uh!" un kurās daudzus teikumus gribējies izlasīt tā skaļi, cik smeķīgi skan:
marģera zariņa viltotais fausts jeb P.P.P.
vizmas belševicas billi (visas trīs)
džeroma k. džeroma trīs vīrus laivā
bertolda brehta trīsgrašu romānu (trīsgrašu operu būtu naivums ierakstīt solo)
daniila harmsa gadījumus varbūt
hašeka šveiku
venedikta jerofejeva maskavu gailīšus
melgalva dzejoļus
heli lāksonenas dzejoļus (bet es jau nemācētu smuki izrunāt)