kā tur īsti ir ar tām sirsniņām, kas griežas gar acīm?! es, piemēram, tam, ka man tā gadās cenšos pārāk lielu uzmanību nepievērst. neskrienu drukāt ielūgumus un šūt kleitu. uzvārdu iepazīstoties piemēru uzreiz - pirms visām romantiskajām domām un seksuālajām spriedzēm (tā gadās, ja uzvārds tik latvisks un gandrīz vai garlaicīgs. es jau no bērnības esmu domājusi kā būtu to nomainīt uz ko citu). sapņiem ar precēšanos nepievēršu uzmanību - tie gadās ļoti bieži, ļoti absurdi un krāsaini. ar pasniedzējiem. ar veikala pārdevējiem. ar kurtuāzajām mīlām. ar slavenām personām. ar pilnīgi nepazīstamiem cilvēkiem.
man arī nešķiet, ka samīlēšanās līdz ausīm tam otram uzliek kādu pienākumu mīlēt pretī. nav jau tā, ka man pienākas, tādēļ, ka man tā vajag. ka tev pienākas tādēļ, ka tev tā vajag. ka mīlestība uzliek pienākumu mīlēt pretī. tas jau nav nekāds veikals. vajadzētu noteikumu apzināti nedarīt pāri. tad jau labāk lai pasaka 'vaina nav tevī. vaina ir manī. tu man vienkārši nepatīc'. bet to jau ir ļoti grūti izdarīt, ja esi otrā pusē