Ceturtdiena, 13. Mar 2014, 14:31

Pirms gada rakstīju, ka tagad jums jāgaida salkanie teksti par manu sapņu princi, bet kaut kā nav sanācis gribēt rakstīt. Jo es parasti rakstu tad, kad man šķiet, radies kaut kas gudrs, ko pateikt. Nu...vai arī gribas palielīties ar savu tēvu Dievu. Šis gads aizritējis jautājumos nevis atziņās, esmu bijusi arī pat līdz depresijai smagi dusmīga uz Dievu, jo man ir šķitis, ka Viņš mani čakarē, tādēļ nav bijis nekā jēdzīga, ko pasaulei pavēstīt. Faktiski pat vēl šodien neesmu līdz galam ārā no stāvokļa, kurā uztveru notiekošo saasināti un pret sevi vērstu. Kaut arī paliek labāk. Kaut arī Dievs ir bijis blakus un darījis lietas, kas rāda, ka Viņš atbalsta mani pat tad, ja novēršos, es joprojām mācos uzticēties Viņa vārdiem, lai arī šķiet, ka darbi to nepierāda. Dieva bērniem jāiemācās, ka sliktais, kas ar viņiem notiek, nav tādēļ, ka Dievs tā grib, bet tādēļ, ka tāda ir šī pasaule un, lai paveiktu šajā dzīvē to, ko ar Dievu esam sarunājuši, Dievs nevar izolēt mūs no visa, kas šeit ar mums notiek. To ir viegli pateikt tad, kad sāc aptvert, bet mācīblaiks nav bijis viegls un patīkams, nemaz. Bet galu galā - es taču pati gribēju augt stiprāka un gudrāka. Gribēju zināt vairāk par to, kāds ir Dievs. Nu tāds viņš ir - attiecībās ar Viņu, Viņš nav tas, kas pamet grūtībās, tie esam mēs, kas novēršas, nesaprot, dusmojas. Ja gribu būt labs un laimīgs bērns, uzticīga līgava, man jāuzticas līgavainim (Kristum) pilnībā, citādāk Viņš nevar mani vest - tāpat kā nevar glābt slīcēju, kurš neatslābinās.

Tās labās lietas, kas bijušas - lielākā ir mans vīrs. Ja ļauj Dievam izvēlēties Tev dzīves biedru, tad Viņš demonstrē savu perfekciju. Vīrs dabūja izmēģināt jauntapuša kristieša spēkus atspēkot manas dusmas, miljons argumentus un jautājumus pret Dievu, kurus paudu visā mūsu kopdzīves laikā. Viņš mani nav pazinis, kad esmu patiešām laimīga un patiešām priecīga, patiešām labestīga, cilvēkus un Dievu mīloša. Es gan cenšos pārāk daudz nekraut uz viņa pleciem, bet būt kopā ar depresīvu cilvēku noteikti nav viegli. Bet Dievs ir devis viņam atziņas bagātību, lai tiktu cauri šim laikam, nezaudējot cerību un saglabājot prieku par dzīvi pašam. Un smieklīgi, bet - varam dzīvot vienā mājā, tomēr katru no mums piemeklē atšķirīgi dzīves posmi - cik es varu situācijā saskatīt bezcerību un grūtības, tik viņš redzēja izaugsmi un iespējas.

Otra lieta - Dievs ir palicis uzticīgs un ir turpinājis dot man cilvēkus, kam kalpot. Jā, daudz mazāk kā tad, kad varēju skriet no rīta līdz vakaram un sludināt, cik Viņš ir labs, tomēr esmu bijusi klāt daudz smagākās situācijās kā jebkad iepriekš. Viņš arī ir devis pavisam jaunu un iepriekš neapgūtu jomu izziņai - esmu iepazinusies ar Sātana pakalpiņiem - dēmoniem - un viņu darbiem cilvēku dzīvēs. Dievs deva dāvanu viņu darbus un klātbūtni atpazīt un padzīt nafigā, atbrīvojot cilvēkos oriģinālo, Dieva likto personību. Galvenais, ka to var darīt tā - pavisam mierīgi, kā Jēzus. Bez "svētā" ūdens spaiņiem, krustiem (wtf, lol), Bībeles dauzīšanas pa galvu un ķērkšanas nebalsī, kā to attēlo filmās par eksorcismu. Gadījumi, kad dēmoni dodas prom ķērkdami, ir salīdzinoši nedaudzi un gana specifiski.

Garlaicīgi nav bijis nevienu brīdi, kas nu ir, tas ir :)

Sestdiena, 3. Maijs 2014, 09:23
[info]romija

Kā Tev klājas?

Sestdiena, 3. Maijs 2014, 09:58
[info]nenormaaliigaa

Ak, ja cilvēki būtu kaķēni! ;)

Ja ne šodien, tad rīt. Ja ne rīt, tad parīt. Ja jau pat Tu nevari sagaidīt, iedomājies, cik bieži man "kā iet" paprasa vīramāte un mana māte :) Bet vispār - jūtos kā ziloņmāte un katru dienu ceru, ka "šodien" :D

Sestdiena, 3. Maijs 2014, 10:47
[info]romija

Nu, ja Tu novilksi līdz 14ajam, tad būs jāsauc par romiju :))
Gaidām vērsīti :) Bučas, pelēn, lai viegli.

Sestdiena, 3. Maijs 2014, 11:43
[info]nenormaaliigaa

Līdz 14. es NEdrīkstu novilkt :) Uz to pat mana trakā vecmāte neparakstītos. Paldies! :)

Pirmdiena, 12. Maijs 2014, 09:23
[info]romija

Sāku satraukties. Vai viss kārtībā?

Pirmdiena, 12. Maijs 2014, 11:41
[info]nenormaaliigaa

Jā! 9.maijs :) Visi esam priecīgi un jūtamies labi. (sun)

Pirmdiena, 12. Maijs 2014, 12:20
[info]romija

Bučas, audziet lieli un esiet veseli! (hug)

Pirmdiena, 12. Maijs 2014, 16:05
[info]nenormaaliigaa

Paldies, Romij! (hug)

Pirmdiena, 15. Sep 2014, 23:58
[info]nulle

Redzi, kā pelēns izlamā visus par sūdu čupām :) Negaidīts nobeigums rakstam.

Otrdiena, 16. Sep 2014, 08:20
[info]romija

Es jau izteicos par tēmu pie ieraksta. Tagad atvēru pastu un redzu, ka neesmu savās sajūtās viena.
Nen gribēja ko dedzīgi pierādīt bet aizsvilās :))

Otrdiena, 16. Sep 2014, 12:21
[info]nulle

varbūt 24/7 tēlot labu cilvēku tomēr ir par grūtu, sanāk norauties :))

Otrdiena, 16. Sep 2014, 12:22
[info]nulle

nen, neapvainojies :)

Otrdiena, 16. Sep 2014, 13:48
[info]romija

normāls cilvēks nekad nemēdz būt viscaur balts un pūkains. balti ir tikai tie ar spārniem :)
un viņa jau nenosauca nevienu par mēslu, viņa nosauca cilvēkus par stulbiem. man nav pretenziju, kas attiecas uz mani. bet paskatoties dziļāk šķiet, ka nen neklājas viegli, jo dzīvi pastarpināti nosauca par mēslu čupu. kaut kā tā man tas teksts izlasījās.