Otrdiena, 31. Mar 2009, 00:38

Es nezinu, vai šis ir brīdis, lai atslābtu vai lai taisītu kickass gājienu.
Un es tiešām gribētu, lai man beidzot kāds pasaka priekšā! Kāds, kurš nevis vienkārši izteiktu "viedoklīti", balstītu uz personīgajām ambīcijām, bet tiešām ļautu man sajust atbildi. Tā, ka tā pārliecina mani nešaubīgi un iekārto visas manas šūniņas pareizās rīcības virzienā.

Yes, God, I'm talking to you! :)
 ir doma | 48 raksta

Otrdiena, 31. Mar 2009, 12:57
[info]romija

Ar "reliģija" es domāju visu to labāko. :)
Tā ir teorija, bet praksē (sarakstē) no Tevis jūtams zināms pārākums, kuru es saucu par lepnību.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 31. Mar 2009, 13:03
[info]sickboy

Bet zini, ka cilvēks parasti norāda uz tiem citu trūkumiem, kuri viņam pašam piemīt. Savādāk viņš tos vienkārši neieraudzītu, jo neapzinātos, kas tas ir.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 31. Mar 2009, 13:11
[info]nenormaaliigaa

Ir vēl viens variants - cilvēks ir iepazinis "trūkumu" un ticis ar to galā (atmetis), bet atmiņā joprojām saglabājas indikatori, kas norāda uz šādas īpašības klātbūtni.
Iepriekšējais - Atbildēt

Otrdiena, 31. Mar 2009, 13:12
[info]nenormaaliigaa

Vai arī izlasījis par šo trūkumu grāmatā, apguvis tā teorētiskās izpausmes un spēj atpazīt praksē.
Iepriekšējais - Atbildēt

Otrdiena, 31. Mar 2009, 13:12
[info]romija

Nu labi, tad es esamu vienīgā lepnības pārņemtā. :)
Gadījums iz dzīves. Šuvēja uzšuvusi savai klientei pasūtīto kleitu, brauc 100 km, lai to aizvestu klientei pielaikot. Kliente - ārkārtīgi ticīga sieviete, saka: "Piedod, man tagad nav laika, steidzos uz baznīcu, atbrauc rīt." Kā Tev šķiet, vai šīs ir reliģioza cilvēka lepnības lamatas?
Iepriekšējais - Atbildēt