Ja Tu izrādi vilšanos par sava darba rezultātu, kuru Tu darīji manis dēļ, jo rezultāts nebija tāds, kā esi iedomājies, padomā, vai Tu to darīji tādēļ, lai man būtu labāk vai tādēļ, ka Tev personīgi patīk sajūta, ka Tu dari kaut ko "labu". Padomā arī, vai rezultāts, kuru Tu esi iedomājies par labāko objektīvi tāds arī ir? Vai nepastāv variācija, par kuru Tu neiedomājies, kas varbūt man ir vēl labāka?
Tad, kad cilvēks no sirds dara labu, no sirds cenšas saskatīt to, KO tad īsti tam otrajam vajag, tad rezultāts vienmēr ir tāds, kas padara otram situāciju labāku, jo, no sirds darot labu, paša EGO neiejaucas un rodas iespēja saskatīt to, ko vajag otram nevis pašam. Cilvēks, kas no sirds dara, seko līdzi procesam, ir elastīgs, nevis ieciklējas uz iedomātā mērķa sasniegšanu, jo pieļauj, ka nav visgudrs un nespēj vienmēr zināt vislabāko rezultātu. Cilvēks, kurš no sirds cenšas otram sniegt to, kas tam nepieciešams, lai uzlabotu situāciju, nekad neizteiks nožēlu, ka nav sasniegts rezultāts, cenšoties ieviest vainas apziņu, tādējādi manipulatīvā veidā tomēr panākot iedomāto rezultātu personīgo ambīciju apmierināšanas dēļ, nevis tādēļ, ka vēlas otram dot to, kas tam vajadzīgs.
Pamēģini darīt labu citam nevis sev! Tas piepilda nevis iztukšo.
Paldies, ka izvilki mani no "mājas"! Kaut arī neaizgāju gulēt, toties man radās iedvesma strādāt! :)