|
|
Svētdiena, 18. Jan 2009, 02:47
Ziniet, kā man nekad nav bijis? Tādas īstas, fiziski izpaustas vecāku mīlestības. Skaidrs, ka viņi mani mīl, es viņus arī, bet tāda lieta kā apskāvieni manā ģimenē ir retums. Es esmu audzināta stipra un lepna. Par karotāju. Par uzvarētāju. Bez žēlastības, ar teroru. Svarīgs ir bijis rezultāts nevis process. Un jo augstāki rezultāti, jo labāk. Zemāk par labāko nav akceptējami. Zelta būris. Zelta. Bet tomēr - būris. Man ir veicies - esmu tikus vaļā no rāmjiem. Man ir vēl vairāk veicies - mani vecāki ir bijuši gana spējīgi lauzt daļu savu rāmju, redzot, ka es esmu ārpus viņu kontroles. Tagad pienācis laiks lauzt viņu rāmjus attiecībā uz sevi. Es iemācīšu viņiem mīlēt! Pirmo reizi mūžā es ielikšu galvu mātei klēpī un ļaušu viņai sevi mīlēt! Viņa jau SEN! ir to pelnījusi! Un tad es ķeršos klāt grūtākajam - savam tēvam, no kura esmu mantojusi visas lauztās īpašības - lepnumu, iedomību, paštaisnumu un vēl šo to. Es ļaušu viņam sākt sevi mīlēt. Sevi un mani. Viņš jau SEN! to ir pelnījis! Es aizmigšu savu vecāku apskāvienos. Mēs visi to jau SEN! esam pelnījuši! Svētdiena, 18. Jan 2009, 13:56
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) nulle
numuriņā es pat nesarunātos, tikai smietos, smietos :)) Svētdiena, 18. Jan 2009, 14:08
nenormaaliigaa
:D :D :D Smietos, smietos? Stāstītu jociņus, saģērbies klauna tērpā? Ak, ja Tu atļautu sev kaut vienu dienu izlīst no ciniķa aizsargtērpa, Tu sajustu, ka ārpusē ir svaigs gaiss. :) Svētdiena, 18. Jan 2009, 14:34
nulle
Kāpēc gan "aizsargtērps"? :) Kā Tu to vari zināt. Bet par laimīgiem smiekliem, lūk, links :))))))))))))))))))))))))))))))))))))))) )))))))))))))))))))))))))))))))))))))))) )))))))))))))))))))))))))))))))))))))))) )))))))))))))))))))))))) happyfaces.lv, veids, kā gūt prieku!!! Svētdiena, 18. Jan 2009, 14:47
nenormaaliigaa
Jo cinisms ir aizsargtērps jau pēc definīcijas vien. Am I not right? Gribi par to parunāt? been there, done that, nothing to see. Prieku var gūt, tiesa, parasti ar šo metodi tiek tikai arvien dziļāk ieslodzīts prieks. Patiess prieks ir būt apmierinātam ar sevi un savu dzīvi ik mirkli, ik dienas. Mākslīgi smiekli ar mērķi nomākt iekšā gruzdošo nerada nekādu prieku. Es reibstu no sevis un savas dzīves nevis no palīglīdzekļiem. Pamēģini - tas ir patiesi noturīgāk un nes arī labumu. Ilgstošu. Mūžīgu. Svētdiena, 18. Jan 2009, 15:43
nulle
ja prieks ir DAbisks, tad kā to var PAMĒĢINĀT? :D Domā, ko runā Svētdiena, 18. Jan 2009, 16:12
nenormaaliigaa
Es nesapratu, ko Tu nesaprati. Kas pretrunīgs starp "dabisks" un "pamēģināt"? Un kādēļ Tu tagad mini "dabisks"? Es teicu, ka prieks ir dabisks? (nejau tā, ka nav, bet es taču neko tādu neminēju. Nesaprotu Tava jautājuma būtību) Svētdiena, 18. Jan 2009, 16:23
nulle
jautājums bija retoriskis, jo:
ja prieks ir dabisks, tad uz to nav jāaicina, tas IR;
ja prieks NAV dabisks, vēl mazāk jāaicina (justies kā nejūties).
prieku radīt var veidos kā happyfaces.lv (tas Tev nepatika, man arī) Svētdiena, 18. Jan 2009, 16:28
nenormaaliigaa
Kas tas par apgalvojumu? Dabisks nenozīmē - konstants. Dabisks nenozīmē, ka to nevar uzaicināt vai aizraidīt. Respektīvi - radīt un ļaut tam būt. Par to es runāju. Es neaicinu uz mākslīgu prieku, es aicinu - atļauj dabiskajam izpausties. Izlasi vēlreiz, ko es teicu - kas ir paiess prieks. Faktiski tam nav nekāda sakara ar mākslīgu radīšanu dažādos veidos. Bet, lai tas dabiski būtu - par sevi un dzīvi - ir jāsāk mīlēt sevi un būt patiesam pret sevi. Tās lietas pašas var arī nenotikt. Svētdiena, 18. Jan 2009, 16:41
nulle
okei, nav jēgas sarakstīties, pārliecināties nav iespējams. Svētdiena, 18. Jan 2009, 16:44
nenormaaliigaa
tā ir Tava izvēle, kas TEv ir un kas nav iespējams. Āmen. Svētdiena, 18. Jan 2009, 15:59
nulle
|