Jēzus līgavas piedzīvojumi -

Svētdiena, 18. Jan 2009, 02:47

Ziniet, kā man nekad nav bijis? Tādas īstas, fiziski izpaustas vecāku mīlestības. Skaidrs, ka viņi mani mīl, es viņus arī, bet tāda lieta kā apskāvieni manā ģimenē ir retums. Es esmu audzināta stipra un lepna. Par karotāju. Par uzvarētāju. Bez žēlastības, ar teroru. Svarīgs ir bijis rezultāts nevis process. Un jo augstāki rezultāti, jo labāk. Zemāk par labāko nav akceptējami. Zelta būris. Zelta. Bet tomēr - būris.

Man ir veicies - esmu tikus vaļā no rāmjiem. Man ir vēl vairāk veicies - mani vecāki ir bijuši gana spējīgi lauzt daļu savu rāmju, redzot, ka es esmu ārpus viņu kontroles. Tagad pienācis laiks lauzt viņu rāmjus attiecībā uz sevi. Es iemācīšu viņiem mīlēt!

Pirmo reizi mūžā es ielikšu galvu mātei klēpī un ļaušu viņai sevi mīlēt! Viņa jau SEN! ir to pelnījusi! Un tad es ķeršos klāt grūtākajam - savam tēvam, no kura esmu mantojusi visas lauztās īpašības - lepnumu, iedomību, paštaisnumu un vēl šo to. Es ļaušu viņam sākt sevi mīlēt. Sevi un mani. Viņš jau SEN! to ir pelnījis!

Es aizmigšu savu vecāku apskāvienos. Mēs visi to jau SEN! esam pelnījuši!

Link

ir doma | 45 raksta

Svētdiena, 18. Jan 2009, 16:23
nulle

jautājums bija retoriskis, jo:

ja prieks ir dabisks, tad uz to nav jāaicina, tas IR;
ja prieks NAV dabisks, vēl mazāk jāaicina (justies kā nejūties).

prieku radīt var veidos kā happyfaces.lv (tas Tev nepatika, man arī)

Link

Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Svētdiena, 18. Jan 2009, 16:28
nenormaaliigaa

Kas tas par apgalvojumu?
Dabisks nenozīmē - konstants. Dabisks nenozīmē, ka to nevar uzaicināt vai aizraidīt. Respektīvi - radīt un ļaut tam būt. Par to es runāju. Es neaicinu uz mākslīgu prieku, es aicinu - atļauj dabiskajam izpausties.

Izlasi vēlreiz, ko es teicu - kas ir paiess prieks. Faktiski tam nav nekāda sakara ar mākslīgu radīšanu dažādos veidos. Bet, lai tas dabiski būtu - par sevi un dzīvi - ir jāsāk mīlēt sevi un būt patiesam pret sevi. Tās lietas pašas var arī nenotikt.

Link

Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt