Trešdiena, 9. Maijs 2007, 19:26

Dot naudu ubagam ir SLIKTS darbs.

Piektdiena, 11. Maijs 2007, 12:22
[info]romija

Kad biju maza mana omīte vienmēr saskrāpēja kabatā kādu kapeiciņu un lika iemest to ubaga cepurē. Es to darīju, bet mani sāka tirdīt jautājums - kāpēc mēs vienmēr dodam, bet citi iet garām. Man drausmīgi gribējās lai visi ubagi būtu bagāti un laimīgi.:) Uz manu jautājumu viņa atbildēja vienkārši - ja kāds lūdz palīdzību un tev šobrīd ir ko dot, tad dod un neko nejautā. Jau krietni vēlāk (kad pašai bija jālemj ko darīt) manī bija dusmas uz cilvēkiem kuri netiek galā ar savu dzīvi un izvēlas apkaunojošu ubagošanu. Tagad dusmu vairs nav, ja jūtu ka jādod, tad dodu. Jautājumus vairs neuzstādu (ne sev ne citiem) jo zinu, ka uz tiem neviens nevar atbildēt. Katrā dzīves posmā rīkojamies savādāk un tas ir tikai normali.

Piektdiena, 11. Maijs 2007, 13:37
[info]nenormaaliigaa

Ir ubagi un ir morālie zagļi. Es laikam ne pārāk konkrēti izteicos savā postā, runāju vairāk emocionāli nevis juridiski konkrēti. Ir cilvēks, kas ubago ēšanai, ir cilvēks, kas dzīvo no ubagošanas un par citu cilvēku sūri pelnīto naudu dzīvo lepnāk kā viņi. Tā ir zagšana būtībā. manas enerģijas zagšana un izmantošana neparedzētajā veidā. Vai Tu - dodot naudu - esi paredzējusi, ka šis cilvēks par to paēdīs lepnā kafejnīcā? Vai izlietos to savu iekāru apmierināšanā? Dodot parasti dod "maizītei".
Ja vēlies palīdzēt lūdzējam, noskaidro, ko tieši viņam vajag. Ja ēst - nopērc. Ja alkoholam - arī vari nopirkt, tikai tad Tu skaidri zināsi, kur esi ieguldījusi sevi un būsi ar to rēķinājusies. Zini, ir diezgan nepatīkami redzēt, kā šis "ubags" savu 5 minūšu bēdu stāstu tādā pašā secībā ar tām pašām kustībām atstāsta nākamajam upurim. Tā ir profesionāla zagšana.

Piektdiena, 11. Maijs 2007, 13:56
[info]romija

Nu, par profesionāliem zagļiem nav ko satraukties. Tā ir īpaša šlaka, kurai jāiet garām nesatraucoties.

Piektdiena, 11. Maijs 2007, 14:06
[info]nenormaaliigaa

aha, tikai nekad jau nevari zināt, vai tas ir profiņš, vai tiešām nelaimē nokļuvis cilvēks. Un runā viņi tiešām prasmīgi :)

Piektdiena, 11. Maijs 2007, 14:17
[info]romija

Es paļaujos uz sajūtām. Īstie nabagi sēž klusi sevī ierāvušies. Profiņi ir tie daiļrunīgie. Vienreiz tādu profesionālu stāstnieku (izmantojot savu teātra studijā iegūto prasmi) tā aizrunāju ar "savām nelaimēm", ka viņš izvalbīja acis un pasūtīja mani d****. :))))

Piektdiena, 11. Maijs 2007, 14:30
[info]nenormaaliigaa

:D