| Sapnī |
[23. Apr 2009|09:21] |
Man bieži rādās sapņi, bet tie tikai par ikdienu un domām, kas grozījušās pa manu galvu. Taču šonakt es biju ragana. Kopā ar savām māsām lidojām ar slotām. Viņas auroja un smējās raganu smiekliem.
Lauku ielāpi, mežu izaugumi. Es lūkojos uz ovālo apvārsni un man gribējās pacelties vēl augstāk. Bet man bij tik bail no augstuma. Rokas svīda un mainīja satvērienus. No tā kā es baidījos, to arī par spīti sev gribēju darīt - atlaist slotu..
Augstuma valdzinājums. Tam pretoties es nespēju. Mani tumšie mati, mani sadriskātie brunči, netīrais mātes meitas priekšauts, vijīgais augums, melnie zābaciņi un vilkādas cimdi.
Pēc tam mēs nolaidāmies uz zemes un bija uzausis pilnmēness. Daudzas manas māsas atgāza galvu un viņu smiekli pārvērtās gaudās, bet viņu skaistās, mežonīgās sejas vilku purnos.
Vilkači dejoja ap mani un kauca uz pilnmēnesi. |
|
|
| |
[23. Apr 2009|15:54] |
Diena sadalījās un sapuva kā līķis. Pilnīgi un neatgriezeniski.
(Izbēdzis no darba, visu dienu pavadu bezjēdzīgi - es sēžu parkā kopā ar četrām feiserēm. Viņu 'stilīgie' izgājieni - lūpu savilkšana pat tad, kad neviens fotoobjektīvs nav pavērsts šurp, mūžīgā kārtošanās, sabučošanās savā starpā, bet kā draudzene uz brīdi pazūd - tad jāsāk stāstīt cik viņa drausmīga, tad nožēlojamā lezbiešu tēlošana un smalkās, spiedzīgas balstiņas. Bet sarunas kā zemākām dzīvības formām - tikai par citu dzīvēm.
Ieradās trīs tā sauktā 'saldā' stila džeki un piegrauzās man kā kapu tārpi. Es necentos slēpt nicinājumu, bet viņi laikam bija pārāk stulbi, lai saprastu, kas ir īsts nicinājums.
Izstāstīju viņiem savu 'reālistisko stāstu' par galvas sasišanu. Tagad domāju, ka tā nevajadzēja darīt, bet labāk pateikt, ka piečakarēšu visus džekus, ka esmu pretīgs dzērājs, spārdu visu, kas kustas, un spraužu visur, kur mikls un caurs, jo ar savu priecīgo idiotismu viņi šķīrās no manis un piespieda mani sestdien ierasties dzertiņā.
Kāda cacam uz atvadām apskaujot mani, iegrābās manā pēcpusē, un viņas nagi man lika saprast, ka es seksu negribu vēl pāris mēnešus.)
Es skatos ārā pa logu uz asfaltu un prātoju vai tas spētu mani glābt. |
|
|