dienas secinājums
Apr. 29., 2013 | 10:51 pm
Nodarboties ar sinhrono tulkošanu un uzreiz pēc tam bez atelpas doties dejot flamenko nav laba ideja. Tās abas ir lietas, kas prasa ļoti lielu prāta koncentrēšanos. Vārdu sakot, padejot bija gandrīz neiespējami. Līdzīgi kā pēc alkohola uzņemšanas (kustēties jau tas it kā netraucē, bet totāli zūd precizitāte, un kas gan ir flamenko bez precizitātes!).
Link | ir doma | Add to Memories
(bez virsraksta)
Aug. 15., 2012 | 05:02 pm
Manās sajūtās šī vasara iesākās ar flamenko ievirzes koncertu (dienā pēc pēdējā eksāmena - čells, ģitāra, deja), un arī tās noslēgumu iezīmē flamenko koncerts (dienā, kad nosala kājas - ģitāra, deja, kastaņetes). Nevaru iedomāties piemērotākus gadalaiku ceļastabiņus. Pēc tā pirmā koncerta galvenā doma bija par Skaistumu, pēc otrā – par Spēku.
Link | ir doma | Add to Memories
dejot
Jan. 12., 2012 | 09:49 pm
Pēc četru mēnešu (sāpīga un ilgpilna) pārtraukuma esmu atgriezusies flamenko nodarbībās. Esmu švakā dejiskajā formā, kājas tik neveiklas un atmiņas asums nav tas. Bet tas jau loģiski, ja uz četriem mēnešiem pieaug klāt pie krēsla..
Toties jāsaka, ka flamenko dejošana ir labākā psihoterapija, ko es savā dzīvē esmu atklājusi. Daudz labāka par šokolādi vai alkoholu.
Programmā viena nikna, strauja Buleria. Tieši laikā.
Toties jāsaka, ka flamenko dejošana ir labākā psihoterapija, ko es savā dzīvē esmu atklājusi. Daudz labāka par šokolādi vai alkoholu.
Programmā viena nikna, strauja Buleria. Tieši laikā.
Link | ir doma {2} | Add to Memories
jautrā prātā
Sep. 4., 2011 | 10:01 am
Šī uzstāšanās reize sanāca tāda smieklīga. Pirmo reizi sastapos ar skatuvi, kuras grīda ir slīpā plakne. Drusku jocīgi, īpaši skatuves priekšā, īpaši griezienos. Un tad vēl mūsu kļūdas un jaukā publika, un skatuves priekšā līdzi dejojošie bērni, un vakara saulīte. Tas viss kopā bija tā jautri un atbrīvoti.
Link | ir doma | Add to Memories
la verdad
Aug. 17., 2011 | 07:15 am
17. jūlija vakarā biju Dzintaru koncertzālē uz flamenko koncertu (Antonio Gades flamenco ballet.)
16. augusta vakarā atkal biju Dzintaru koncertzālē uz flamenko koncertu (Patricia Guerrero y La Barraca)
Vakar man pilnīgi viss patika labāk - gan vakars, gan Dzintari - jo mierīgāki. Un, protams, pats flamenko. Vakardienas koncertā bija mazāk atdejošanas, mazāk kiča, vairāk intimitātes un patiesības. Skaisti.
¡Dame la verdad!
Link | ir doma | Add to Memories
(bez virsraksta)
Jun. 29., 2011 | 09:19 pm
Tagad mācos vīrišķīgo skumju deju.
Tā es viņu uztveru, un man patīk.
Tā es viņu uztveru, un man patīk.
Link | ir doma {2} | Add to Memories
īsi par smaržām, par mūzikas spēku un par dejas krāsām
Maijs. 19., 2011 | 10:54 pm
Tik brīnišķīgi silts, mierīgs un smaržīgs vakars, ka nemaz negribējās nākt iekšā. Pie manas mājas ceriņu aromāts mijas ar pļautas zāles smaržu.
Kafejnīcā pazīšanos ar mani mēģināja dibināt divi bardi. "Mēs taču nemaz nevaram būt ļauni, mēs mūziku spēlējam".
Rīt koncerts, kurā izpildīšu divas dejas. Vienu baltu, otru - melnu. Uztraukuma nav.
Kafejnīcā pazīšanos ar mani mēģināja dibināt divi bardi. "Mēs taču nemaz nevaram būt ļauni, mēs mūziku spēlējam".
Rīt koncerts, kurā izpildīšu divas dejas. Vienu baltu, otru - melnu. Uztraukuma nav.
Link | ir doma | Add to Memories
Grāmata
Mar. 3., 2011 | 05:22 pm
Sarah Bird. The Flamenco Academy.
Domāju, ka nav viegli uzlikt flamenko uz papīra.
Šī grāmata gan pamatā ir par citām lietām - par draudzībām, mīlestībām un vientulībām, par sirdsgudrību. Un flamenko šim stāstam ir ietvars un izteiksmes līdzeklis. Ja nebūtu flamenko, es šo grāmatu vērtētu kā amerikāņu mājsaimnieču romānu, kāds tas īstenībā arī ir (un grāmata nemaz nebūtu pie mani atnākusi). Tomēr es lasīju aizrautīgi, un man patika. Skaisti viņa raksta par flamenko. Lūk, daži piemēri:
"Tragedy in the first person," he said, studying his hands. That's the best definition I've ever come across for flamenco."
/S.B./
"Guitos drew in a deep breath, diving far into himself, then exploded to the surface with his eyes and fists clenched, singing in a full-throated wail. He sang to the stars that had betrayed his dreams and turned his love to dust. Sweat ran down his dark face, pouring into the muffler tied around his neck as he reached even further into himself for notes so laden with despair that not a single person in the hall needed a translator."
/S.B./
"I lifted my arms as slowly as mist rising off a dark lake, and just that, just raising my arms above my head, filled one, two, three compases"
/S.B./
"So, with the memory of his hammering playing through my head, my heels pounded into the earth, reaching down to that place where black thoughts and blacker deeds form, even as my arms became willow branches in the breeze while my hands became geese flying to a cool and green land."
/S.B./
"He struck a B-flat chord that broke every heart in the room because no B-flat would ever be played with such cruel beauty again."
/S.B./
"All we had was the solitary promise flamenco ever makes, the promise of eternity if you can create one moment beautiful enough to be called true."
/S.B./
Link | ir doma | Add to Memories
(bez virsraksta)
Aug. 1., 2010 | 06:30 pm
Sen jau vēlējos pamēģināt dejot nevis uz iekštelpu skatuves, bet ārā, vējā, gaisā.
Tiešām bija burvīgi!
Flamenko tas piestāv. Dejojot buleria por solea, uz brīdi nonācu tiešos saules staros un tad dejoju nevis uz publiku, bet uz sauli - augšup. Maravilloso!
Un pilna estrāde ar tikko no jūras nākušiem ļaudīm...
Vispār - flamenko deju nometne ir viens no maniem mīļākajiem mazohisma veidiem! Tas kontrasts starp to, cik neizsakāmi grūti ir fiziskajā jomā un cik ļoti pacilājoši - emocionālajā.
Tiešām bija burvīgi!
Flamenko tas piestāv. Dejojot buleria por solea, uz brīdi nonācu tiešos saules staros un tad dejoju nevis uz publiku, bet uz sauli - augšup. Maravilloso!
Un pilna estrāde ar tikko no jūras nākušiem ļaudīm...
Vispār - flamenko deju nometne ir viens no maniem mīļākajiem mazohisma veidiem! Tas kontrasts starp to, cik neizsakāmi grūti ir fiziskajā jomā un cik ļoti pacilājoši - emocionālajā.
Link | ir doma | Add to Memories
(bez virsraksta)
Maijs. 23., 2010 | 07:07 pm
Vakar uz skatuves jutos labi.
Vispār pabūšana tur, prožektoru gaismās, vienmēr ir gabaliņš no citas realitātes.
Y vamos viviendo y olé!
Link | ir doma | Add to Memories
(bez virsraksta)
Feb. 11., 2010 | 10:34 pm
Ah, kā man patīk šīs mazās flamenko uzvaras un gandarījumi! Kad kājām nepielec, kā piesitienu ritms saskaņojas ar mūziku, kad rokai nepielec, kā griezt vēdekli, kad trajektorijas samežģī prātu....liekas, ka nekad nekas nesanāks.
Un tad -pēkšņi- pielec! Sanāk! Ir! Aiziet!
o, jā!
Un tad -pēkšņi- pielec! Sanāk! Ir! Aiziet!
o, jā!
Link | ir doma {1} | Add to Memories
(bez virsraksta)
Jan. 8., 2010 | 08:21 am
Gaviles, fanfāras, konfeti un piruetes! Šodien ir mana flamenko - dzimšanas diena!
Link | ir doma | Add to Memories
cante, toque, baile
Nov. 7., 2009 | 12:22 am
Hā! Rīga sen nebija redzējusi tādu kārtīgu flamenko. Pilns komplekts. Rīgai patika!
Link | ir doma | Add to Memories
olé olé !!
Okt. 31., 2009 | 10:05 pm
"This is to certify that NELASILASI has attended flamenco dance workshop (intermediate level) by Francesca Grima "La Chica" on 31 of October 2009."
Link | ir doma {2} | Add to Memories
Grāmata
Okt. 3., 2009 | 12:58 pm
Māris Brancis. Marta Alberinga. Kāpt mūzas kalnā.
Šo taču es nevarēju neizlasīt, tāda kā obligātā literatūra. Grāmata tiešām ļoti informējoša, mazāk - emocionāla. Mazliet žēl.
Bet jebkurā gadījumā - visu cieņu pionierei! Un PALDIES!
diezgan patiesi vārdi no ievada:
"Marta Alberinga ir māksliniece, kura līdz šim vienīgā latviešu kulturā un dejas mākslā savu mūžu veltījusi vienīgi spāņu tautas dejai. Spāņu kaislīgās, temperamentīgās dejas gan ir skatāmas baleta izrādēs, kāda no tām arīdzan tiek parādīta koncertos, taču tās lielākoties ir baletizētas, pielāgotas mūsu priekšstatiem par šīs tautas eksotisko kaismi. Tām ir maz sakara ar dejām, ko spāņi izkopuši un gadsimtiem ilgi dejojuši. Īstās spāņu tautas dejas ir apvaldītas, izdzīvotas iekšēji. Par kaisli un temperamentu vēsta kastaņešu un kāju piesitienu ritmi, roku kustības, auguma saspringtība, acu zibšņi."
/M.B./
Šo taču es nevarēju neizlasīt, tāda kā obligātā literatūra. Grāmata tiešām ļoti informējoša, mazāk - emocionāla. Mazliet žēl.
Bet jebkurā gadījumā - visu cieņu pionierei! Un PALDIES!
diezgan patiesi vārdi no ievada:
"Marta Alberinga ir māksliniece, kura līdz šim vienīgā latviešu kulturā un dejas mākslā savu mūžu veltījusi vienīgi spāņu tautas dejai. Spāņu kaislīgās, temperamentīgās dejas gan ir skatāmas baleta izrādēs, kāda no tām arīdzan tiek parādīta koncertos, taču tās lielākoties ir baletizētas, pielāgotas mūsu priekšstatiem par šīs tautas eksotisko kaismi. Tām ir maz sakara ar dejām, ko spāņi izkopuši un gadsimtiem ilgi dejojuši. Īstās spāņu tautas dejas ir apvaldītas, izdzīvotas iekšēji. Par kaisli un temperamentu vēsta kastaņešu un kāju piesitienu ritmi, roku kustības, auguma saspringtība, acu zibšņi."
/M.B./
Link | ir doma | Add to Memories
(bez virsraksta)
Sep. 23., 2009 | 09:27 pm
En mitad del Mar
habia una piedra,
y se sentaba mi compañerita
a contarle sus penas.
habia una piedra,
y se sentaba mi compañerita
a contarle sus penas.
Link | ir doma {2} | Add to Memories
(bez virsraksta)
Sep. 19., 2009 | 07:05 pm
Pēc uzstāšanās (kas bija visai jautra) atkal iestājusies tā tukšuma sajūta. Šķiet, ka šis vakars taču nevar tā vienkārši beigties. Un tomēr tas beigsies tieši tā. Mājās, vienai ar šokolādi un datora monitoru. Oh joy.
Patiesībā... tāda sajūta uznāk pēc katra koncerta/uzstāšanās, bet šoreiz tā skumju bedre ir īpaši dziļa; un es zinu, kāpēc. Tāpēc, ka nav dota iespēja sarunu pamēģināt vēlreiz. Paņemt otro dubli tā, lai sanāk labi. Tā, lai bez pārpratumiem.
Patiesībā... tāda sajūta uznāk pēc katra koncerta/uzstāšanās, bet šoreiz tā skumju bedre ir īpaši dziļa; un es zinu, kāpēc. Tāpēc, ka nav dota iespēja sarunu pamēģināt vēlreiz. Paņemt otro dubli tā, lai sanāk labi. Tā, lai bez pārpratumiem.
Link | ir doma {1} | Add to Memories
(bez virsraksta)
Aug. 25., 2009 | 10:41 pm
Man ļoti patīk, kā dejo Belén Maya. Tik sievišķīgi un plastiski. Un
viņas seja ir īpatnēji skaista un izteiksmīga.
Salīdzinot – piemēram, Sara Baras veido brīnišķīgas, sarežģītas
horeogrāfijas un viņai ir perfekta kāju tehnika, bet man viņā pietrūkst
tieši maiguma/ievainojamības. Īsi to laikam var nosaukt par skaistuma
izjūtu – B. M. skaistuma izjūta ir tuva manējai.
