(bez virsraksta)
« previous entry | next entry »
Aug. 1., 2010 | 06:30 pm
Sen jau vēlējos pamēģināt dejot nevis uz iekštelpu skatuves, bet ārā, vējā, gaisā.
Tiešām bija burvīgi!
Flamenko tas piestāv. Dejojot buleria por solea, uz brīdi nonācu tiešos saules staros un tad dejoju nevis uz publiku, bet uz sauli - augšup. Maravilloso!
Un pilna estrāde ar tikko no jūras nākušiem ļaudīm...
Vispār - flamenko deju nometne ir viens no maniem mīļākajiem mazohisma veidiem! Tas kontrasts starp to, cik neizsakāmi grūti ir fiziskajā jomā un cik ļoti pacilājoši - emocionālajā.
Tiešām bija burvīgi!
Flamenko tas piestāv. Dejojot buleria por solea, uz brīdi nonācu tiešos saules staros un tad dejoju nevis uz publiku, bet uz sauli - augšup. Maravilloso!
Un pilna estrāde ar tikko no jūras nākušiem ļaudīm...
Vispār - flamenko deju nometne ir viens no maniem mīļākajiem mazohisma veidiem! Tas kontrasts starp to, cik neizsakāmi grūti ir fiziskajā jomā un cik ļoti pacilājoši - emocionālajā.