nelasilasi

Kad viņš dzied, liekas, ka viņa balss ielien zem ādas, un, ja ļaujos, tad viņa dziesmas sāk no iekšpuses slēgt vaļā dažādas negaidītas durvis manī. No iekšpuses - pret to taču nevar pretoties kā tad, kad klauvē no ārpuses...

Mani maigi pieradina,
tomēr es esmu tramīgs zvērs.

Claude Clément. Les fous d'oliviers.

Jā, Francijā ir ne tikai Parīze, bet arī lauki. Un laukos ir mazas meitenes, kuras mīl mammu, tēti un kokus, it īpaši olīvkokus. Skumjš stāsts ar laimīgām (un iepriekš paredzamām) beigām. C'est tout.
Līdz galam lasīju aiz pieklājības un aiz franču valodas.

"Il y a eu un silence insoutenable, comme si tous les oiseaux du ciel, toutes les cigales, tous les crapauds s'étaient tus pour écouter aussi."
/C.C./

"Une aiguille de pin est tombeé sur son front. Alors, j'ai avancé les doigts pour l'ôter. Il a ouvert les yeux. Dedans, j'ai aperçu un long vertige d'infinie tristesse et j'ai compris qu'il ne servait plus à rien de lui parler.."
/C.C./

Kad man paliek žēl, ka tūlīt beigsies zemeņu ēšanas - pļavā gulēšanas laiks, tad es atceros, ka vēl jau būs augusta zvaigžņu naktis. 

Salman Rushdie. East, West.

Just for fun nolēmu palasīt Rušdi stāstus. Tomēr joprojām man labāk patīk viņa biezie romāni. Stāstiem, protams, nav ne vainas; un kuram gan citam rakstīt tādus krāsainus east, west un east-west stāstus!

"Home, like Hell, turned out to be other people. For me, it turned out to be her."
/S.R./

"The confession took Muhammad Ali by surprise, but he nodded with what he hoped looked like wisdom."
/S.R./

"But I, too have ropes around my neck, I have them to this day, pulling me this way and that, East and West, the nooses tightening, commanding, choose, choose."
/S.R./

Balodim uz mūsu lodžijas bija viena vakara sanatorija.
Atradu viņu tur tupam nekustīgu un klusu. Tikai acis mirkšķināja un skatījās uz mani, un es tāpat mirkšķināju pretī, jo palīdzēt nepratu un nezināju, kas viņam kaiš. Žēl bija putna.
Bet re, šorīt viņš jau bija prom, tātad - atguvies.
Lai labi lidojas, balodīt!

Smieklīgais un reizē mīļais sapnis par Braienu Adamsu nodrošināja labu noskaņojumu pamostoties, un tas saglabājās visu dienu. Paskatīsimies, ko labu šonakt rādīs manā zemapziņas kino!

Man vajadzētu gudru padomu.

Es īsti nezinu, kas tie ir par spēkiem un spiedieniem, kuri liek man justies tik savādi apdullušai. Katrā ziņā šodien es esmu kaut kur citur - ne šajā ķermenī, ap kura vidukli melnie svārki dienas laikā apriņķoja reizes desmit. Kāpēc tie svārki tā dara, es arī nezinu.

Vakar uz skatuves jutos labi. 

Diena pavadīta gluži vai pēc priekšrakstiem.
Saule, odi, putnu vērošana (es neniekojos, es ķeros uzreiz pie stārķiem), pirts, drusku hokejs.
Priekšā grūta un interesanta nedēļa, un manā istabā šovakar kaut kādas netveramas ilgas.

Es šodien ļoti labi izskatos!


(pierakstu, lai neaizmirstu, ka reizēm es domāju arī tā)

Jērans Tunstrēms. Mēnesspiens.

Es nezinu, kas man patika vairāk - tas un tie, par ko tiek rakstīts, vai tas, kādā veidā tiek rakstīts.
Bet patika gan, šī grāmata mani sasniedza ar savu vienkāršo skaistumu.
Tajā ir kaut kas ļoti mans.

"Mani pirksti smaidīja, tie aizvēra logu tā, lai es netiktu pamanīts."
/J.T./

"Putniem ir jālido. Putniem nav klusu jātup uz kāda akmens ar skatu pār virsājiem, kalniem un bangojošu jūru, blakus kādai domās iegrimušai būtnei."
/J.T./

"Kāds klusums tik neizplatījās islandiešu mājās tajā pēcpusdienā! Iedzīvotājiem aizrāvās elpa, viņu dvēseles ar klusu šalkoņu pacēlās gaisā un pa visiem logiem Reikjavīkā, Akūrejrī un Būrgarnēsā devās uz tuvāko krastmalu, un klausījās tieši šajā klusumā, kas bija jūrnieku atraitņu, bērnu un vecīšu klusums, laivu pukšķināšanai aizskanot tālumā."
/J.T./

"Neviens neliekas ne zinis, ūdens un akmeņi sastopas, kaut kas, ko mēs saucam par laiku, tek gar mugurkaulu, bet neviens neliekas ne zinis."
/J.T./

"Tāda viņa ir arī šodien, Žiljeta, kad vakara lampa ir iedegta un es ar mazo pirkstiņu glāstu viņas auguma krasta līnijas. Tās tur guļ, elpojuma stiprais vējš norimst, nāk nakts."
/J.T./

Šodien taču ir notikušas visādas saturīgas, nopietnas lietas - sapulce, norunas, negaidīta tikšanās.. Bet nē, manī kā apaļi akmeņi ūdenī iekrīt sīki mirkļa iespaidi. Iekrīt dziļāk un rada viļņus. Viens bija slieku sliežu tīklojums no rīta. Otrs bija no kaut kurienes atlidojis teikums: people have the tendency to lose each other. Un viss! Un tieši to es no šodienas atcerēšos. Plunkš, plunkš un viļņi.

sapnī zagu rozes!

Margarita Perveņecka. Visi koki aizgājuši.

Man nav nekāda konkrēta sprieduma par šo grāmatu, mana patika pret to bija nevienmērīga.
Es tik reti lasu stāstus!


"Vai šis skatiens ir logs vai spogulis, vai glezna, vai lieplapas baseinā."
/M.P./

"Brige ienesa kaķi dzīvoklī. Tas apsēdās uz krēsla, skatījās grīdā un domāja "kāpēc es esmu kaķis?!""
/M.P./

"Sūtu Tev atklātnītes (no vārda - atklātība).. bet klātienē viss ir daudz brīnišķīgāk."
/M.P./

Ja pār ceļu pārskrien ezītis ar smukām pakaļķepām, es domāju, tā ir laba zīme!