Grāmata

« previous entry | next entry »
Nov. 2., 2009 | 07:53 pm

Ērihs Volfgangs Skvara. Trauslums.


Man patika! Te bija šis tas no arī manas domāšanas un jušanas. Tikai -tik liela patmīlība gan mani biedē. Nopietni.


"Baudu varēja dabūt tāpat kā Campari pie bāra letes, maigums turpretī palika neaizsniedzams."
/Ē.V.S./

"Viņi devās uz mašīnu un no pazemes autostāvvietas izbrauca gaismā: divi burvji, kurus neviens nespēj apturēt."
/Ē.V.S./

"Es spēru soļus, kas patiesībā nebija soļi, un apskāvu pilsētu. Kad grasījos iet apkārt pilsētai otrreiz, biju kļuvis par mēnesi."
/Ē.V.S./

"Visu savu mūžu viņš bija bēdzis, no cilvēkiem, pilsētām, zemēm, taču patiesībā nekad viņam nebija izdevies aizbēgt, allaž viņš bija atdūries pret piederību."
/Ē.V.S./

"Sastopoties mēs berzējamies cits gar citu un radām siltumu."
/Ē.V.S./
Tags:

Link | ir doma | Add to Memories


Comments {2}

nelasilasi

(bez virsraksta)

from: [info]nelasilasi
date: Nov. 3., 2009 - 10:39 pm
Link

jā, maigums prasa iedziļināšanos un laiku

Atbildēt | Iepriekšējais