Grāmata
Nov. 2., 2009 | 07:53 pm
No:: nelasilasi
Ērihs Volfgangs Skvara. Trauslums.
Man patika! Te bija šis tas no arī manas domāšanas un jušanas. Tikai -tik liela patmīlība gan mani biedē. Nopietni.
"Baudu varēja dabūt tāpat kā Campari pie bāra letes, maigums turpretī palika neaizsniedzams."
/Ē.V.S./
"Viņi devās uz mašīnu un no pazemes autostāvvietas izbrauca gaismā: divi burvji, kurus neviens nespēj apturēt."
/Ē.V.S./
"Es spēru soļus, kas patiesībā nebija soļi, un apskāvu pilsētu. Kad grasījos iet apkārt pilsētai otrreiz, biju kļuvis par mēnesi."
/Ē.V.S./
"Visu savu mūžu viņš bija bēdzis, no cilvēkiem, pilsētām, zemēm, taču patiesībā nekad viņam nebija izdevies aizbēgt, allaž viņš bija atdūries pret piederību."
/Ē.V.S./
"Sastopoties mēs berzējamies cits gar citu un radām siltumu."
/Ē.V.S./
Man patika! Te bija šis tas no arī manas domāšanas un jušanas. Tikai -tik liela patmīlība gan mani biedē. Nopietni.
"Baudu varēja dabūt tāpat kā Campari pie bāra letes, maigums turpretī palika neaizsniedzams."
/Ē.V.S./
"Viņi devās uz mašīnu un no pazemes autostāvvietas izbrauca gaismā: divi burvji, kurus neviens nespēj apturēt."
/Ē.V.S./
"Es spēru soļus, kas patiesībā nebija soļi, un apskāvu pilsētu. Kad grasījos iet apkārt pilsētai otrreiz, biju kļuvis par mēnesi."
/Ē.V.S./
"Visu savu mūžu viņš bija bēdzis, no cilvēkiem, pilsētām, zemēm, taču patiesībā nekad viņam nebija izdevies aizbēgt, allaž viņš bija atdūries pret piederību."
/Ē.V.S./
"Sastopoties mēs berzējamies cits gar citu un radām siltumu."
/Ē.V.S./