nelabrit

9/16/26 05:19 pm
Šodienas plānā tieši 0 obligāti izdarāmo lietu. Šonakt atkal nevarēju aizmigt, bet pēc 4h miega jūtos pārsteidzoši enerģiski. Pēc divām nedēļām braucu uz Pērnavu un pēcāk vēl uz Tallinu, tāpēc pēdējās stundas pavadu laiku organizējoties un iegādājoties biļetes, paralēli klausoties Vikerraadio.

Pēdējās dienas mani māc patīkama ilgošanās sajūta pēc Tartu vasaras skolas - cilvēkiem, pilsētas, uz to laiku noīrētā īpatnējā dzīvoklīša uz Tähe ielas blakus Barlovas bāram un iešana ciemos pie igauņiem, kuri vienmēr galdā lika sviestmaižu kūku un kaut kādus dīvainus salātus, piemēram, rīvētus burkānus ar ananāsiem vai ar majonēzi sajauktu seleriju, valriekstus, vīnogas un ābola šķēlītes. Savukārt, no balzama glāzītēm dzērām mājas vīnus.

Man pat nedaudz pietrūkst dzīvošana bez aizskariem. Dzīvoklī, kuru biju noīrējusi tā pat nebija izvēle, jo tur gluži vienkārši saimnieks nebija pat par to iedomājies. Jāatzīst, ka tagad vakaros arī aizvien biežāk vilcinos aizvērt žalūzijas. Par spīti tam, ka dzīvoju pirmajā stāvā. Atceros, ka nejauši tur sastapos ar vienu profesoru (laikam no eiropas valodas studijām) un mēs runājām par to, kā šādā veidā dzīvojot patiesībā ārs ienāk mājās vairāk, nekā mājas iznāk ārā. Protams, man kā ne-vietējam esot lielāka interese skatīties iekšā katrā logā, bet normāli cilvēki parasti tā nedarot. Papildus, ja mēs visi šeit dzīvojam kopā (sabiedrībā), tad kas tieši būtu slēpjams? Šis jautājums mani kaut kā aizķēra visvairāk, jo līdz šim sēdēšanu pie loga uztvēru vairāk performatīvi, t.i., citreiz, kad man nesanāk pieslēgties nepieciešamiem rakstu darbiem, tad es performatīvi strādāju pie loga, lai to varētu redzēt arī citi. Kontekstam, mans logu izvietojums ir ļoti pateicīgs šādām izrādēm. Tomēr, kad šo adresēju sarunā, tad uz mani paskatījās ar mulsumu, sakot, ka esmu taču mājās. Diemžēl, man neizdevās toreiz precizēt, kas ar to īsti domāts un viss beidzās tādā pusvārdā, jo vasaras skolas koordinatorei, kura visu to laiku arī klusi sēdēja pie mūsu galdiņa palika nedaudz slikti, tāpēc devos palīdzēt atrast viņai viņas vīru, bet, protams, pēc tam vienkārši pazudu citos cilvēkos. Tas arī bija mūsu pēdējais vakars tur.

Labi, bet, ja tā kārtīgi padomāju, tad laikam vienīgā lieta, kas man īsti pašlaik no tām nedēļām nepietrūkst ir nemitīgā sastapšanās ar trepēm. Visādi citādi domāju, ka varētu tur dzīvot.
3 pukstieni iepukstēt

9/17/26 03:37 am
man šķiet, ka aizkari/žalūzijas ir nepieciešamas cilvēkiem, kas mīl staigāt/gulēt kaili un tiem, kas nodarbojas ar seksu. visādi citādi ir ok
atpukstēt

9/17/26 11:02 am
es mīlu abas nodarbes un neizmantoju aizkarus un žalūzijas vispār jo pilnīgi piekrītu ka tad vairāk pasaule ienāk mājās
bet nu es esmu 5. stāvā, tas varbūt nedaudz maina situāciju
atpukstēt

9/17/26 01:11 pm
nelabrit

jā, es tagad atceros, ka dzīvojot 12.stāvā arī mēdzu atstāt vakarā vaļā logus, bet man ir kaut kāda bērnības atmiņa, kur man saka, ka logi ir jātaisa ciet, lai neienāk ļaunie gariņi mājas (?). Savukārt, par kailumu - nu, man jau šķiet, ka tas nekam neder, ja tu mājās speciāli piedomā pie apģērbšanās, lai turētu atvērtus logus. Es Tartu redzēju vairākus atkailinātus (pārsvarā tomēr ar biksēm/biksītēm kājās) cilvēkus un vēl diez gan daudz guļošus bērnus katru vakaru. Ar seksu gan nevienu neredzēju nodarbojamies, bet man arī negribētos abas šīs lietas samest vienā katlā, lai gan es tagad arī negribu izvērst šo komentāru esejā.

Tajā pašā laikā - kāpēc tikai cilvēkiem, kuriem patīk būt kailiem, būtu jātaisa ciet aizskari? Kā ar slepkavām, pedofīliem un citiem izvarotājiem? Es labāk ieskatoties svešā logā redzu, ka cilvēki nodarbojas ar mīlestības pilnu seksu, nekā vīrs sit sievu. Tāpat man šķiet, ka dīvaināks ir cilvēks, kurš skatās svešos logos, nevis tas, kurš kails savā (personīgajā) virtuvē gatavo vakariņas.
atpukstēt